Stājas spēkā lašu un taimiņu ieguves aizliegums  (14)

Upju baseinos šo zivju ieguve ir liegta no šodienas līdz 30.novembrim, bet jūrā - līdz 15.novembrim.

Līdz ar lašu un taimiņu nārsta laika sākšanos VVD inspektori pastiprināti kontrolēs iekšzemes ūdeņus un jūru, lai nepieļautu nelikumīgu šo zivju sugu zveju. Pastiprinātas dežūras plānotas dabiskajās nārsta vietās Braslā, Gaujā, Salacā, Ventā, kā arī vairākās mazajās upēs, kas savienojas ar Baltijas jūru un Rīgas līci.

Kontrolētas tiks arī Daugava un Lielupe, kurās lašu populācija tiek uzturēta mākslīgi.

Kā norāda VVD, lašu aizsardzība rudens mēnešos ir ļoti nozīmīga, jo tikai neliela daļa lašveidīgo zivju ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās, lai turpinātu sugu.

Lasis ir ceļotājzivs, kas dzīvo un barojas jūrā, bet, sasniedzot dzimuma briedumu, nārsto upēs. Laša kāpuri no ikriem izšķiļas aprīlī. Lašu mazuļi upēs pavada divus līdz trīs dzīves gadus, līdz izaug par tā dēvētajiem smoltiem un dodas uz jūru.

Saskaņā ar VVD statistiku lielākais makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumu skaits pagājušajā gadā konstatēts tieši rudenī, lašu un taimiņu nārsta periodā.

Par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem iekasētā naudas sodu summa 2013.gadā sasniegusi 126 873 eiro. Savukārt zivju resursiem nodarīto zaudējumu summa bijusi 73 108 eiro. Jau šā gada pirmajos sešos mēnešos zivju resursiem nodarīto zaudējumu summa sasniedza 32 310 eiro, bet par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem aprēķinātais naudas sodu kopējais apmērs šā gada pirmajā pusē ir 28 064 eiro.

Par vienu nelikumīgi iegūtu lasi vai taimiņu naudas sods ir 143 eiro fiziskai personai.

Daugavā un Buļļupē lomā atļauts paturēt vienu lasi un taimiņu, jo tās nav dabiskās nārsta vietas, savukārt to dabiskajās nārsta vietās savā īpašumā nedrīkst atstāt nevienu zivi.