Komentējot izskanējušos apgalvojumus un konvencijas juridiskajā analīzē pausto, Krūma uzsvēra, ka Stambulas konvencija neparedz virkni tai piedēvētu lietu, piemēram, to, ka konvencijas ratifikācija Latvijā atļaus viendzimuma laulības. Tāpat viņa pauda, ka juridiskajā analīzē vērojama politiskā viedokļa klātbūtne. "Juridiskajā analīzē ir pasūtīts viens konkrēts viedoklis no ministrijas," uzsvēra Krūma. "Vai tas ir objektīvi vai nav, tā ir Tieslietu ministrijas lemšana."
Bijusī Satversmes tiesas tiesnese norādīja, ka konvencija vēršas pret vardarbību pret sievietēm. Tāpat, viņas ieskatā, TM pasūtītā analīzē nav vērtēta konvencijas atbilstība Satversmei. Latvija nav jāpievienojas konvencijai, ja tā neatbilst valsts Satversmei, taču TM atzinumā šāda analīze nav ietverta.
Neparakstot Stambulas konvenciju, Latvijas iekļūs "nedemokrātisko valstu grupā", jo tā ir pēdējā valsts, kas nav šo konvenciju parakstījusi, uzsvēra Krūma.
Resursu centra sievietēm "Marta" pārstāve Iluta Lāce skaidroja, ka gadiem jau tiek gaidīts, kad šī konvencija tiks parakstīta. Pirmos solījumus organizācija saņēma jau 2014. gadā. Lāce pauda, ka konvencija tikai stiprinās Latvijas Satversmi, tāpat tā paredz dažādu pasākumu īstenošanu, lai izskaustu un novērstu vardarbību. "Ir pēdējais brīdis, lai parakstītu konvenciju," uzsvēra organizācijas "Marta" pārstāve.
Stambulas konvencija bez fiziskās un seksuālās vardarbības atzīst vēl citus vardarbības veidus, tostarp emocionālo. Tikšanās dalībnieki pauda, ka visi šie vardarbības veidi būtu jāiekļauj arī Latvijas likumdošanā.
Portāla "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins savukārt vērsa uzmanību uz to, ka TM juridiskā analīze liecina, ka tā ir pasūtīta. "Argumentācija ir piedzīta pie vēlamā secinājuma, nevis otrādāk," skaidroja Šlāpins, piebilstot, ka tajā ir vērojama Satversmes teksta sagrozīšana un "karojošs analfabētisms". "Sabiedrība, kurā tiek akceptēta vardarbība pret sievieti, pēc definīcijas ir nedrošāka," pauda Šlāpins.
Tāpat "Satori" pārstāvis aicināja tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču demisionēt, jo šāda juridiskā analīze met ēnu pār Latviju starptautiskās sabiedrības acu priekšā un tas neesot pirmais gadījums, kad "Rasnača kungs ir pierādījis savu nekompetenci".
Kā vēstīts, juridisko analīzi par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju veica Ingas Kačevskas birojs. Atzinuma noslēgumā kā autore norādīta juriste Baiba Rudevska. Izpildot valdības uzdevumu veikt analīzi par konvenciju, līgumu ar biroju slēdza Tieslietu ministrija (TM). Analīze izmaksājusi 3000 eiro.
Biroja veiktajā juridiskajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei. Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Sociālajos tīklos un arī plašākā mediju telpā pausta kritika saistībā ar šo analīzi. Pēc juridiskās analīzes publicēšanas savu atbalstu konvencijai izteica labklājības ministrs Jānis Reirs (V), kā arī premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).
Iepriekš tika pausts, ka valdība atbalstīs daļēju Latvijas pievienošanos Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvencijai un plāno pievienot Latvijas parakstam atsauci, ka mūsu valsts atbalsta konvenciju vien tik tālu, cik tā nav pretrunā ar Satversmes normām.
Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības.
Vairāk par konvenciju var lasīt šeit.
