Foto: Valsts kanceleja
Starp valdošās koalīcijas partiju prioritātēm nākamā gada valsts budžetam ir demogrāfija, nevienlīdzības mazināšana, aizsardzība, veselības aprūpe un arī citi jautājumi.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka apvienības galvenā prioritāte joprojām ir demogrāfijas joma. Parlamentārietis Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) jau esot informējis finanšu ministru Jāni Reiru (V) par apvienības redzējumu, kas ir balstīts uz neapliekamā minimuma palielināšanu, progresivitātes principa noteikšanu neapliekamā minimuma apmēram atkarībā no algas lieluma un apgādībā esošo personu skaita.

Šo jautājumu nacionālā apvienība pieteikusi nākamajai koalīcijas padomes sēdei. Vienlaikus Bērziņš uzsver, ka jāvērtē arī budžeta iespējas, tāpēc pagaidām netiek runāts par konkrētiem skaitļiem, bet gan par pašu principu. Par skaitļiem un, iespējams, arī izmaiņu spēkā stāšanas termiņu vēl var diskutēt, tomēr nacionālā apvienība uzskata, ka izmaiņas saistībā ar neapliekamo minimumu būtu jāpiemēro jau nākamgad.

ZZS prioritātes budžetā būs lauksaimniecības tiešmaksājumi, veselības aprūpe un sociālajā jomā garantijas pensionāriem, sacīja Augusts Brigmanis, piebilzdams, ka aizsardzības joma ir visas valdības prioritāte. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) Brigmani ir informējis, ka veselības nozarei ir atrasti papildu līdzekļi, taču politiķi neesot runājuši par kādu konkrētu naudas summu. ZZS frakcijas vadītājs norādīja, ka, lai spriestu par konkrētiem skaitļiem, jāsagaida, ar ko noslēgsies budžeta veidošanas sarunas valdībā, jo laika gaitā informācija var mainīties.

Politiskais spēks paļaujas uz savu ministru darbu, un nedz labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), nedz arī kāds cits no ZZS pārstāvjiem valdībā nav nācis uz frakciju, sakot, ka budžeta veidošanas procesā būtu kādas problēmas. Taujāts, vai tiks piekopta agrākā pieredze, kad viens miljons tiek līdzīgi sadalīts katra koalīcijas partnera prioritātēm, Brigmanis norādīja, ka žurnālistiem būs redzams, vai tā notiks. Viss būs atkarīgs no valsts budžeta stāvokļa, uzsvēra politiķis.

Savukārt "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka prioritātes ir minētas valdības deklarācijā, tātad tās ir nevienlīdzības mazināšana, drošība un izglītības joma. Saistībā ar nevienlīdzības mazināšanu valdība jau vienojās palielināt minimālo algu, tāpat būtu jādiskutē par izmaiņām saistībā ar neapliekamo minimumu, kuras, iespējams, varētu īstenot sākot no 2016.gada. Tāpat ir jādomā par drošību, ne tikai ārējo, bet arī iekšējo drošību, jo ir ļoti svarīgi nepaļauties iekšējām provokācijām. Tāpēc jādomā par cilvēkiem, kas šo drošību nodrošina - policistiem, robežsargiem, glābējiem, piebilda politiķe.

Ilgtermiņā būtiska prioritāte ir arī izglītība, akcentēja Āboltiņa. Runājot par budžetu, svarīga arī nodokļu stabilitāte un prognozējamība.

Jau ziņots, ka valdība trešdien vienojās par 2015.gada budžeta izdevuma daļas pieaugumu 133,1 miljona eiro apmērā. Valdība ir vienojusies, ka, gatavojot 2015.gada budžeta projektu, strikti jāpieturas pie budžeta deficīta mērķa - tas nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta.

2014.gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 6,667 miljardu eiro apmērā. 2015.gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti ar 3,6% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014.gadu, savukārt 2016.gadā ar 3,4% un 2017.gadā ar 5,9% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 10.decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!