Starptautisko aizdevēji - Eiropas Komisija (EK), Eiropas centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) - pirmdien paziņoja, ka Grieķija drīzumā saņems nākamo aizdevuma maksājumu 2,8 miljardu eiro (1,9 miljardu latu ) apmērā, kas bija iesaldēts kopš pērnā gada decembra. Aizdevēji arī izsaka prognozi, ka Grieķija atgriezīsies uz izaugsmes ceļa 2014.gadā, ziņo portāls ”globalpost.com.”
Kopīgā paziņojumā, ko pirmdien izplatījusi ES, SVF un ECB, norādīts, ka varasiestāžu nesen īstenotie pasākumi liecina, ka Grieķija, visticamāk, drīzumā sasniegs marta fiskālos mērķus, tāpēc eirozonas dalībvalstis drīzumā varētu vienoties par 2,8 miljardu eiro (1,9 miljardu latu) aizdevuma izmaksu, kas iesaldēta no iepriekšējā maksājuma pērnā gada nogalē.
Aizdevēji arī prognozē, ka jau pavisam drīz Grieķija atkal atgriezīsies uz izaugsmes ceļa. Viens no primārajiem uzdevumiem tagad esot banku rekapitalizācija, lai valsts bankas varētu sākt aizdot naudu pašas Grieķijas ekonomikas izaugsmei. Aizdevēji arī informēja, ka drīz jau būšot pabeigta 50 miljardu (35,1 miljardi latu) eiro liela papildus kapitāla ieguldīšana četrās lielākajās Grieķijas bankās.
Grieķu mediji gan ziņo, ka, panāktā aizdevuma izmaksa, nozīmējot arī to, ka valstij priekšā jauni smagi taupības pasākumi par kuriem Grieķija ar aizdevējiem tikko kā vienojusies. Tā, piemēram, šogad esot plānots no darba atbrīvot 4000 strādājošos, bet nākamgad vēl 11 000 valsts sektorā strādājošos.
Grieķijas glābšanas plāns paredz, ka Grieķijai līdz 2015.gadam jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits par 180 000, salīdzinot ar skaitu, kas strādāja valstī krīzes sākumā.
”Delfi” jau ziņoja, ka pagājušonedēļ valsts statistikas birojs „ELSTAT” publiskoja informāciju, ka bezdarbs Grieķijā janvārī pieaudzis līdz 27,2%, salīdzinot ar 25,7% pagājušā gada decembrī.
Grieķijas bezdarba rādītāji ir vairāk nekā divas reizes sliktāki par eirozonā uzrādītajiem, kur bez darba esošo cilvēku skaits šobrīd sastāda aptuveni 12%.
Grieķija ir viena no valstīm, kuru vissmagāk skāra pasaules ekonomiskā krīze.
2009.gadā Grieķijas ekonomika piedzīvoja recesiju, tā iedzīvojās dziļos parādos un zaudēja investoru uzticību, kas sadārdzināja aizņemšanās izmaksas. 2010.gadā Grieķija pirmo reizi lūdza starptautisko aizdevumu, lai izvairītos no valsts defolta.
