Ar ēnu ekonomiku jācīnās ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam (VID), bet arī nozaru ministrijām, šodien pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Šodien notikušajā pirmajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē tās dalībnieki uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto stratēģisko plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2015.-2020.gadā. FM ziņojumā teikts, ka veiksmīga ēnu ekonomikas apkarošana iespējama, sadarbojoties ministrijām, sociālajiem partneriem, tostarp nozaru asociācijām. No ministrijām izšķirošā loma esot Ekonomikas ministrijai, FM, Iekšlietu ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai (SM), Tieslietu ministrijai un Veselības ministrijai.
"Priecē, ka plānā nerunā tikai par to, ka VID vienīgajam jāstrādā pie šī jautājuma, bet gan tas jārisina visām ministrijām," uzsvēra premjerministre.
FM parlamentārais sekretārs Arvis Ašeradens (V) stāstīja, ka, izstrādājot plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai, FM secināja, ka, lai veiksmīgāk cīnītos ar ēnu ekonomiku, šo pienākumu nevar uzticēt tikai VID, bet gan tai ir jābūt koordinētai valdības rīcībai.
"Vienojāmies, ka ēnu ekonomikas ierobežošanā sadarbosies visas ministrijas. Un, lai Latvijas ēnu ekonomikas līmeni piecu gadu laikā panāktu līdz vidējam Eiropas Savienības līmenim, tiks sagatavoti īpaši valdības projekti, kas paredzēs konkrētu ministriju sadarbību. Piemēram, FM, VID un SM jau patlaban strādā pie ēnu ekonomikas samazināšanas taksometru pakalpojumu jomā, un cerams, pirmie rezultāti būs drīz," uzsvēra Ašeradens.
Lielāko uzņēmēju organizāciju pārstāvji atzina, ka tās vēl sagatavos savus priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai, tomēr sēdes laikā uzņēmēji norādījuši, ka valstij vairāk jādomā par to, kā racionālāk izlietot nodokļos iekasēto naudu.
"Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēlējās, lai sēdes protokolā tiktu ierakstīts, ka ēnu ekonomikas apkarošanas vienīgais mērķis nav iekasēt vairāk naudas valsts budžetā, bet gan arī radīt godīgu konkurenci. Tāpat valstij ir jāparāda, kur tiek izlietoti uzņēmēju samaksātie nodokļi," uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis atzīmēja, ka nodokļu racionāls izlietojums ir būtisks uzņēmējus interesējošs jautājums. "Valdībai ar skaidru darbu jāparāda, ka apšaubāmas darbības paliek mazāk, piemēram, uzņēmēji samaksā nodokļus, ko valsts pārvalde pārdala savām kapitālsabiedrībām, tādējādi kropļojot konkurenci," sacīja Rostovskis, kā piemēru minot Rīgas pašvaldības dibināto uzņēmumu "Aqua Riga".
Jau ziņots, ka līdz 2020.gadam Latvijas ēnu ekonomika jāsamazina par 5%, kas ik gadu ļautu valsts budžetam iegūt līdz 70 miljoniem eiro, paredz FM izstrādātais stratēģiskais plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2015.-2020.gadā, kas šodien tika prezentēts Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē.
FM vīzija paredz, ka līdz 2020.gadam ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniegs Eiropas Savienības (ES) vidējo ēnu ekonomikas līmeni, kas, pēc austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera aplēsēm, ir 18,3%, bet Latvijas prognozētā ēnu ekonomika 2015.gadā - 23,6%.
Plānots ministrijām un sociālajiem partneriem uzdot līdz šā gada 29.jūnijam FM iesniegt priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Pēc tam FM apkopos iesniegtos priekšlikumus un iesniegs izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes locekļiem. Savukārt Ēnu ekonomikas apkarošanas padome līdz šā gada 4.augustam varētu apstiprināt Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu plānu 2016.-2020.gadam ar konkrētiem uzdevumiem ministrijām.
