Pirmdien, 7. decembrī, par savu demisiju paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Pēdējā laikā politikas kuluāros aktīvi tika spriests par iespējamo valdības nomaiņu pēc budžeta pieņemšanas. Eksperti izteikušies, ka valdības vājākais posms ir tieši premjerministre.
Vēstīts, ja valdības krišanas gadījumā Ministru prezidente Straujuma ir gatava atjaunot Saeimas deputāta mandātu. "Es noteikti nākšu uz Saeimu, bet, kad tas būs, nezinu," iepriekš intervijā žurnālam "Sestdiena" norādīja Straujuma. Savukārt pirms nedēļas premjerministre žurnālistiem norādīja: "Visām valdībām reiz pienāk beigas, un tad, kad tās pienāks, es jūs visus informēšu."
Tāpat Straujuma pagājušajā nedēļā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" atzina, ka pret viņu tiek īstenota milzīga kampaņa. Straujuma norādīja, ka tā ir vairāk vērsta pret viņu, nevis viņas vadīto valdību.
Iepriekš kā varbūtējā kandidāte Ministru prezidenta amatam pēc Straujumas valdības krišanas minēta Solvita Āboltiņa (V), bet nesen izskanējis arī pašreizējā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) vārds.
Laimdota Straujuma dzimusi 1951. gada 24. februārī.
2014.gada janvārī pēc iepriekšējā premjera Valda Dombrovska demisijas apstiprināta par Ministru prezidenti, kļūstot par pirmo sievieti, kas Latvijā ieņem šo amatu.
Tā paša gada novembrī, pēc 12. Saeimas vēlēšanām, apstiprināta Ministru prezidentes amatā.
Pirms tam – no 2011. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 22. janvārim Straujuma ieņēmusi zemkopības ministres amatu. No 2011. gada janvārim līdz 2012. oktobrim bijusi valsts sekretāra vietniece Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Tāpat Straujuma bijusi valsts sekretāre Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, padomes locekle VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", valsts sekretāre un valsts sekretāra vietniece Zemkopības ministrijā.
1992. gadā Straujuma ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu par disertāciju "Latvijas uzņēmumu ražošanas resursu izmantošanas novērtēšana".