Foto: F64

"Šo amatu atstāju ar atvieglojumu," sacīja bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Tāpat viņa atzina, ka vēlreiz nepiekristu kļūt par Ministru prezidenti, sestdien vēsta TV3 Ziņas.

"Tā atbildība, ka tu esi atbildīgs pret valsti un cilvēkiem, ir ļoti liela," apgalvoja bijusī Ministru prezidente. Tāpat viņa atzina, ka šajā amatā ir centusies izdarīt visu pēc labākās sirdsapziņas.

"Es neesmu pārkāpusi savu sirdsapziņas līniju. Darīju pēc iespējas labāko, ko varēju," sacīja Straujuma.

TV3 ziņas vēsta, ka Straujumai apsardze un transports tiks nodrošināts vēl divas nedēļas. Pēc tam bijušajai premjerministrei būs jābrauc pašai.

Straujuma raidījumam atzina, ka arī mazbērni izjutuši šo laiku, kad viņa bijusi Ministru prezidente. "Visi bijām kā zem mikroskopa," atzina Straujuma.

Viņa arī norādīja, ka tagad mazbērni jau vaicājot, kurp vasarā visi dosies baudīt brīvdienas. Straujuma nenoliedza, ka jau pagājušā gada vasarā bija paņēmusi vienu nedēļu atvaļinājumu, lai dotos atpūsties uz Horvātiju.

Vēstīts, ka 11. februārī līdzšinējā Ministru prezidente Straujuma nodeva amata pilnvaras jaunajam valdības vadītājam Kučinskim - viņa papildināja vēsturisko Ministru prezidentu fotogaleriju un piestiprināja simbolisko naglu Ministru prezidenta karoga kātam.

Nododot amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Kučinskim, Straujuma viņam novēlēja naktī piecas stundas miega un nesolīja vieglas dienas jaunajā amatā.

Tāpat Straujuma pateikusies arī savai frizierei, kas mērojusi katru dienu ceļu no Ropažiem, lai no rīta saveidotu viņai frizūru, vēsta TV3.

Jau vēstīts, ka Straujuma pērn 7. decembrī paziņoja par demisiju. Valsts prezidents 13. janvārī premjera amatam nominēja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputātu Māri Kučinski.

Laimdota Straujuma dzimusi 1951. gada 24. februārī.

2014. gada janvārī pēc iepriekšējā premjera Valda Dombrovska demisijas apstiprināta par Ministru prezidenti, kļūstot par pirmo sievieti, kas Latvijā ieņem šo amatu.

Tā paša gada novembrī, pēc 12. Saeimas vēlēšanām, apstiprināta Ministru prezidentes amatā.

Pirms tam – no 2011. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 22. janvārim Straujuma ieņēmusi zemkopības ministres amatu. No 2011. gada janvārim līdz 2012. oktobrim bijusi valsts sekretāra vietniece Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Tāpat Straujuma bijusi valsts sekretāre Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, padomes locekle VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", valsts sekretāre un valsts sekretāra vietniece Zemkopības ministrijā.

1992. gadā Straujuma ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu par disertāciju "Latvijas uzņēmumu ražošanas resursu izmantošanas novērtēšana".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!