Redzēsim, vai valdību veidojošās partijas varēs vienoties par koalīcijas līguma ievērošanu, migrāciju un Grieķiju, savā "twitter.com" kontā paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība").
Viņa informēja, ka koalīcijas sadarbības padomē 10. augustā būs trīs jautājumi - koalīcijas līguma ievērošana, migrācija un Grieķija.
"Redzēsim, vai varēsim vienoties," pauda valdības vadītāja.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") savā "facebook.com" kontā raksta, ka Nacionālā apvienība (NA) savu reitingu vārdā upurē Latvijas drošību gan Eiropas Savienības, gan NATO kontekstā.
"Pirmkārt, jau labu laiku Eiropas Savienības, arī NATO Eiropas sabiedroto dalībvalstu presē un diskusijās tiek jautāts, kāpēc mums ir jāmaksā Austrumeiropai un Baltijai tiešmaksājumi zemniekiem un struktūrfondi, arī jāiegulda šo valstu enerģētikas neatkarības nodrošināšanā, jāsargā Latvijas debesis un robežas, ja šīs valstis nekādi nesaprot, ka solidaritāte ir divvirzienu iela?" retoriski vaicāja politiķis.
Viņš norādīja, ka priekšlikums atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, neraugoties uz jauno ģeopolitisko situāciju, nav bijis bijis populārs līdz pat pagājušajam gadam.
"Cita starpā Itālijas Gaisa spēku iznīcinātāji patrulē Baltijas valstu gaisa telpu, līdz šim visas ES un NATO dalībvalstis ir atbalstījušas gan mūsu pozīciju par NATO klātbūtnes stiprināšanu reģionā, gan sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā, gan arī cīņu pret Krievijas propagandu. Pat ļoti taisnīgs jautājums ir, kāpēc jūs ignorējat mūsu problēmas? Kāpēc gribat tikt sadzirdēti, bet nevēlaties uzklausīt? Ja mēs ļausimies populisma vilnim, tad riskējam ar to, ka būs bumeranga efekts," pauda ministrs.
"Lieki teikt, ka tas mums atspēlēsies visās jomās," viņš uzsvēra.
Rinkēvičs arī norādīja uz to, ka migrācijas un eirozonas problēmu dēļ daudz tiek runāts par to, ka ES var piedzīvot negatīvu dinamiku un sabrukšanu, tomēr Latvija no tā neko neiegūs un gan politiski, gan ekonomiski paliks viena. "Mūsu vēsture liecina, kur šis ceļš beidzās. Sibīrijā! Sena paruna vēsta, ka gudrais mācās no svešām kļūdām, muļķis nemācās arī no savējām," viņš piebilda.
Tāpat politiķis savā ierakstā pieminēja Baltijas valstu solidaritāti, jo arī Lietuva un Igaunija uzņems adekvātu bēgļu skaitu, kā arī to, ka Ungārijā un Bulgārijā jau šobrīd ir daudz bēgļu, tādēļ nav pamata teikt, ka šīs valstis bēgļus neuzņems.
Viņš arī minēja to, ja Latvijā ierastos bēgļi no Ukrainas, NA teiktu, ka arī pārējām Eiropas valstīm ir "jājūt sāpe".
Jau vēstīts, ka koalīcijā esošā NA paziņojusi, ka gatavo iesniegumu Satversmes tiesai, lai bēgļu uzņemšanas procesa uzsākšanu bez Saeimas atbalsta atzītu par prettiesisku. "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa komentēja, ka NA ir jau vairākkārt pārkāpusi koalīcijas līgumu un ir jādomā par to, kā valdība var kopā strādāt tālāk.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru lēmumu, ES dalībvalstis uzņems 54 760 bēgļus. Latvija norādījusi uz gatavību brīvprātīgā kārtā uzņemt 250 bēgļu. Paredzēts, ka Eiropas migrācijas programmas ietvaros Latvija uzņems 50 bēgļus, bet mītnes vietas programmā no Itālijas un Grieķijas - 200. Šādu lēmumu iepriekš pieņēma valdība, ko koalīcijā ietilpstošā NA neatbalstīja.
Tāpat vēstīts, ka NA deputāti kopā ar vairākām biedrībām 4. augustā pie valdības ēkas plāno protestēt pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Valdība 17. jūlijā ārkārtas sēdē atbalstīja sarunu sākšanu par Grieķijas aizdevuma programmu. Tāpat Ministru kabinets neiebilda īstermiņa aizdevuma izsniegšanai Grieķijai no Eiropas Savienības glābšanas fonda – Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma, lai tā varētu nekavējoties norēķināties ar kreditoriem – Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu, kamēr tiek izstrādāts Saprašanās memorands, kas vēlāk nodrošinās ilgtermiņa aizdevumu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu.
