Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks nepiekrīt apgalvojumam, ka biroja darbam nav rezultātu, jo pēdējo četrarpus gadu laikā tas nav informējis sabiedrību par "lielajām zivīm".

Latvijas Televīzijas raidījumā "1 pret 1" KNAB priekšnieks Streļčenoks skaidroja, ka, protams, apkarošanas jomā ir potenciāls, kas jāpilnveido un jāattīsta, taču kopumā viņš raidījuma apgalvojumam par to, ka KNAB darbam nav rezultātu, nepiekrīt.

Raidījums norādīja, ka publiski nav informācijas par "lielajām zivīm", kuras KNAB pēdējos gados būtu noķēris. Biroja priekšnieks, oponējot šim apgalvojumam, uzskaitīja, ka pēdējos četros ar pusi gados KNAB atklājis "Latvijas Dzelzceļa" lietu, "Daugavpils siltumtīklu" lietu, kā arī "Daimler" lietu.

Tāpat raidījums Streļčenokam pārmeta pārbaužu neesamību lielo pašvaldību iepirkumos, norādot, ka pārbaudes tiekot veiktas tādās pašvaldībās kā piemēram Ilūkste, bet nav ziņu, ka pārbaudīta būtu Rīgas pašvaldība vai, piemēram, Jelgavas pašvaldība. Streļčenoks vēlreiz kā piemēru nosauca "Daugavpils siltumtīklu" lietu, piebilstot, ka uz raidījumu neesot nācis kā uz eksāmenu.

"Mēs pārbaudām visu informāciju, kas mums ir. Tas, ka mēs nesakām sabiedrībai, ka pārbaudām lielās pašvaldības, tas nenozīmē, ka mēs to nedarām vai nedarīsim," sacīja KNAB priekšnieks. Savukārt brīdī, kad raidījums Latvijas situāciju salīdzināja ar Igauniju, kur korupcijas līmenis ir mazāks, Streļčenoks retoriski uzdeva jautājumu: "Ko jūs gaidiet no manis tagad? Es varu jums pateikt tikai publisku informāciju, kas attiecas uz slēpto darbu – tā netiks atklāta, kamēr nebūs konstatēts konkrēts noziedzīgs nodarījums."

Turpinot runāt par atklātajām lietām, uz raidījuma aizrādījumu, ka KNAB atklāto "lielo lietu, kas atjaunotu sabiedrības uzticību, ir ļoti mazs", Streļčenoks atbildēja, ka "tas ir tikai jūsu viedoklis". Biroja priekšnieks vairākkārt uzsvēra, ka KNAB strādā arī preventīvi.

Streļčenoks atklāja, ka KNAB sācis pārbaudīt un analizēt arī tā dēvētos "Panamas dokumentus" tiklīdz tie parādījušies. Kā informēja raidījuma vadītājs, Baltijas pētnieciskais žurnālistikas centrs "Re:Baltica" apgalvojis, ka par Panamas dokumentiem interesējies gan Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), bet KNAB interesējies neesot.

Savukārt turpinot sarunu par negodprātīgajiem VID darbiniekiem, KNAB priekšnieks atklāja, ka vairākas VID amatpersonas bijušas KNAB redzeslokā. Tāpat informācija par tām sniegta arī VID vadītājai Inārai Pētersonei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!