Foto: LETA
Otrdien, 28. jūlijā valdība mainīja kārtību, kā augstākā izglītība (AI) tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc naudas sadales jauno kritēriju pieņemšanas studenti uzskata, ka līdz pilnībā sakārtotai AI finansēšanas kārtībai Latvija vēl nav nokļuvusi.

Finansējums par sasniegtajiem rezultātiem tiks piešķirts augstskolām, kas visveiksmīgāk iesaistījušas pētniecībā un radošajā darbā studentus un jaunos zinātniekus, īstenojušas starptautiskos pētniecības projektus un sadarbojušās ar uzņēmējiem, iepriekš skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Šogad šim mērķim paredzētais finansējums ir 5,5 miljoni eiro, bet turpmāk - 6,5 miljoni eiro gadā. Finansējums augstskolām tiks aprēķināts pēc vienotiem kritērijiem, kas ļaus novērtēt augstskolas devumu politikas mērķu sasniegšanā. Saņemto finansējumu augstskolas varēs izmantot attīstības vajadzībām, tai skaitā, atbalstot studentu īstenotos inovāciju projektus, pētniecību un radošo darbu.

Taču studenti ar pieņemto finansējumu pašreiz nav pilnībā apmierināti. 

"Šobrīd piešķirtais finansējums nodrošina tikai ierobežotas izaugsmes scenāriju un tas nozīmē, ka finansējums nenodrošina pilnvērtīgu studiju kvalitātes un zinātnes attīstību. Mēs tiecamies uz zināšanu sabiedrības attīstības scenāriju, kas ir labākais no visiem piedāvātajiem variantiem, tas nodrošinātu to, ka Latvijas AI var nopietni attīstīties,"  studentu viedokli skaidro LSA Akadēmiskā virziena vadītājs Aivars Šāblis.

Tikmēr LSA prezidente Ilva Grigorjeva vērtē, ka valsts dotācija studentiem, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem, netiek atmaksāta pilnā apmērā un tiek rēķināta pēc novecojušiem kritērijiem.

"Valsts finansējums ir vien 50 - 55% no faktiskajām studiju vietu izmaksām, ko IZM pasūtītajā pētījumā par studiju izmaksu koeficentu augstākajā izglītībā aktualizēšanu un priekšlikumu sagatavošanu to konsolidēšanai noskaidroja eksperti. Atrodot izeju no šīs problemātiskās situācijas, varam rēķināties ar uzlabojumiem studiju kvalitātē," norāda  Grigorjeva.

Jau ziņots, ka jaunais AI finansēšanas modelis sastāv no trīs pilāru sistēmas. Pirmais pilārs paredz studiju bāzes vietas izmaksu pielāgošanu šī brīža vajadzībām un studiju koeficenta maiņa. Modeļa otrais un trešais pilārs paredz, ka papildus atbalstu iegūs tās augstskolas, kas ir spējīgas piesaistīt ārfinansējumu un veicina zinātnisko un inovatīvo darbību, tādējādi studentiem būs plašāka iespēja iesaistīties zinātniskajā darbībā.

Mainot AI finansēšanas modeli, svarīgi ir visi faktori,  jo tie darbojas kopā un ietekmē cits citu. LSA, kā atgādinastudenti, iestājas par kvalitatīvu valsts finansētu augstāko izglītību.

Ar noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"" iespējams iepazīties šeit.

LSA pārstāv visu Latvijā studējošo intereses nacionālā un starptautiskā mērogā. Organizācija ir  augstākās izglītības politikas veidotāju partneris jautājumos, kas skar studējošos. LSA loma ir atrunāta Augstskolu likumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!