Lai gan A hepatīta gadījumu skaits ir samazinājies, epidemioloģiskā situācija joprojām ir nelabvēlīga, jo A hepatīta vīruss pašreiz plaši cirkulē sabiedrībā un lielākā iedzīvotāju daļa ir uzņēmīga pret šo infekciju imunitātes trūkuma dēļ.
Pagājušajā nedēļā vislielākais saslimšanas gadījumu skaits reģistrēts Rīgā (23 gadījumi) un Rīgas rajonā (6 gadījumi). 5 gadījumi reģistrēti Ogres rajonā, 4 Jēkabpils rajonā, 3 Cēsu rajonā, pa diviem gadījumiem Daugavpils, Jelgavas un Rēzeknes rajonos, bet pa vienam gadījumam Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī un Aizkraukles, Balvu, Dobeles, Gulbenes un Valmieras rajonā.
Kopumā šajā gadā A hepatīts tika apstiprināts 1135 cilvēkiem, tostarp 811 pieaugušajiem un 324 bērniem.
Atkarībā no personas vecuma un veselības stāvokļa A hepatīta infekcijas norises smagums variē no bezsimptomu līdz smagām slimības formām, un var pat beigties ar nāvi. 2008. gadā reģistrēti 17 nāves gadījumi, un šogad - 5. Visi nāves gadījumi bija pacientiem, kuri slimoja ar hroniskām vai citām akūtām slimībām, vai kuriem bija citi veicinoši riska faktori, piemēram, narkotiku, alkohola lietošana.
Visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā, ar sadzīves priekšmetiem, dzerot ūdeni vai lietojot inficētus produktus, dzimumakta laikā ar inficēto personu un cilvēku fekālijām. Personīgās higiēnas ievērošana var būtiski samazināt inficēšanās risku, tomēr visefektīvākais A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Tā var pasargāt no saslimšanas arī tad, ja veikta divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās, t.sk. pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku. Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem A hepatīta infekcija var noritēt smagi, piemēram, personām ar hroniskām aknu slimībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
