Bērziņš žurnālistus informēja, ka Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētājs Juris Bojārs pagājušajā vasarā divpusējās sarunās Bērziņam ir apliecinājis, ka, viņaprāt, Ādamsons "ir tāds pats čekists kā viņš" un Bojārs aicinājis Ādamsonu nekandidēt vēlēšanās.
Frakcijas vadītājs pauda viedokli, ka lēmumprojektu par Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva varētu atbalstīt deputāti no visām partijām, kuriem ir svarīgi valsts tiesiskie principi. Pēc Bērziņa domām, šāda lēmumprojekta neiesniegšana būtu valsts tiesisko principu noniecināšana.
Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Lagzdiņš savukārt uzsvēra, ka Ādamsona lietas konstatējošajā daļā ir daudz apstākļu, kas apliecina, ka Ādamsons ir bijis VDK štata darbinieks.
Lagzdiņš prognozēja, ka Saeima par Ādamsona mandātu anulēšanu varētu lemt tikai maijā, jo sagaidāms, ka 13.aprīlī lēmumprojekts tiks nodots izskatīšanai komisijās.
BNS jau ziņoja, ka pagaidām neviens nav ierosinājis Ādamsona mandāta anulēšanu, kaut arī tiesas spriedumā norādīts, ka viņš bijis PSRS VDK Robežapsardzības spēku štata darbinieks.
Prokuratūra uzskata, ka spriedums pierāda Ādamsona sadarbību ar VDK, bet Ādamsons un viņa advokāts norādījuši, ka spriedums neatbilst prokurora uzdotajam jautājumam, vai Ādamsons bijis VDK darbinieks vai ne, jo dienestu Robežapsardzības spēkos viņš nekad nav slēpis.
Sākotnēji Ādamsona advokāts nosūtīja tiesai sūdzību par spriedumu, bet vēlāk pēc deputāta lūguma to atsauca. Tā kā sprieduma formulējumam nekādu juridisku seku par deputāta darbību Saeimā nevarot būt, tad nolemts tālāk nestrīdēties par tukšiem juridiskiem formulējumiem.