Šā gada 22.maijā Nacionālais teātris noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Dailes teātra valdes locekli Līni "par teātru darbinieku darba samaksas sistēmas organizēšanu atbilstoši Darba likuma 140.panta 1.daļā noteiktajam". Šis Darba likuma pants paredz: "Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto darba laiku."
Nacionālā teātra trešdien izplatītajā paziņojumā skaidrots, ka "Līnis tika izraudzīts, ņemot vērā viņa ievērojamo un sekmīgo pieredzi Dailes teātra darbībā, kā arī ņemot vērā konsultējamās jomas šauro specifiku, kur Latvijā minētajā jomā kompetentāku speciālistu nav".
Tikusi izvērtēta iespēja piesaistīt starptautiskus ekspertus, bet to prasītā atlīdzība būtu ievērojami augstāka, un šādu līdzekļu teātra rīcībā nebija, tāpēc tika nolemts slēgt uzņēmuma līgumu ar Līni.
Nacionālais teātris arī savā paziņojumā apgalvo, ka "ir pamats uzskatīt, ka noslēgtais uzņēmuma līgums ir leģitīms un nepieciešams, ņemot vērā apstākli, ka jau pāris mēnešu laikā pēc konsultāciju pabeigšanas teātris jautājumos, kas saistīti ar līguma seku novērtēšanu, var izdarīt aplēses, ka līdzekļu ekonomija, sistēmiski pārejot uz autoratlīdzības līgumu slēgšanu ar radošo personālu gadījumos, kad tas ir iespējams iepriekš praktizētā uzņēmuma līguma vietā attiecīgajā tā daļā, gada laikā veido vairākus desmitus tūkstošu latu".
Savā Dailes teātrī Līnis acīmredzot nav spējis darbiniekiem noteikt "summēto darba laiku", tāpēc noslēdzis par to uzņēmuma līgumu ar Nacionālā teātra valdes locekli Rubeni, samaksājot viņam par konsultācijām 2000 latu.
Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP), šodien tiekoties ar Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas deputātiem, atzinis, ka jau tuvākajā laikā viņam var nākties meklēt jaunus direktorus minētajiem diviem teātriem, aģentūru LETA informēja frakcijā.
Pārrunājot situāciju, kādā nonākuši abi minētie teātri, kuru vadītājiem ir uzrādītas apsūdzības, Dālderis norādījis, ka situācija ir ļoti sarežģīta un, ja atklāsies pārkāpumi arī Rubeņa darbībā, tad, visticamāk, viņam būs jāmeklē arī Nacionālā teātra direktors. Dālderis izteicies, ka atrast profesionālus vadītājus diviem teātriem var būt ļoti sarežģīti.
Kultūras ministrs apgalvojis, ka viņam par notikušajiem pārkāpumiem abu teātra direktoru darbībā neesot pilnas informācijas.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rubeni un Līni tur aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, turklāt Līnim piemērots arī aizdomās turamā statuss vēl vienā kriminālprocesā - par 21 000 latu izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem laikā, kad viņš bija Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā administratīvais asistents.
Kā informēja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, birojs uzsācis kriminālprocesu par prettiesisku rīcību ar valsts finanšu resursiem divās Kultūras ministrijas (KM) pārraudzītās kapitālsabiedrībās. Pagājušajā nedēļā KNAB šo iestāžu vadītājus ir atzinis par aizdomās turētajām personām.
Divu KM kapitālsabiedrību vadītāji tiek turēti aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pēc Krimināllikuma 318. panta 2.daļas. Abām amatpersonām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Vienai no tām piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule informēja, ka "KM ir izveidota dienesta pārbaudes komisija, kas veic pārbaudi par atsevišķiem KNAB vēstulē minētajiem faktiem, pārbaude tiks veikta nedēļas laikā. Līdz 2009.gada beigām tiks veikta grāmatvedības pārbaude abos teātros".
KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe šovakar LTV raidījumā "100.pants", komentējot Līnim un Rubenim piemērotos atšķirīgos drošības līdzekļus, uzsvēra, ka izmeklētājs, pieņemot šādus lēmumus, rūpīgi izvērtē ļoti plašu un operatīvajās darbībās iegūtu informāciju.
"Ja izmeklētājs pieņēmis šādu lēmumu, viņam ir pietiekams pamats šādu lēmumu pieņemt," sacīja Strīķe, vienlaikus norādot, ka drošības līdzeklis ir atkarīgs no nozieguma būtības, personas iespējām slēpt pierādījumus, kā arī no izmeklēšanas stadijas. Drošības līdzeklis var arī mainīties un tikt piemērots bargāks.