Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) kategoriski iebilst pret interneta vēlēšanu sistēmas izveidi Latvijā, to Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijai pauž LATA.
Asociācija norāda, ka viens no lielākajiem interneta vēlēšanu šķēršļiem ir šobrīd tehnoloģiski neiespējamā divu nosacījumu vienlaicīga izpilde – nodrošināt vienlaikus gan drošu, gan aizklātu balsojumu. LATA uzsver, ka pasaules zinātniskajā literatūrā nav zināmi tādi matemātiski algoritmi un to realizācijas aparatūrā un programmatūrā,kuri būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu aizklātumu.
Tāpat tiek vērsta uzmanība, ka pastāv pretruna ar Satversmi Saeimas vēlēšanu gadījumā, kas paredz aizklātas vēlēšanas. Pašreizējā tehnoloģiju attīstības stadija paredz atklātu interneta balsojuma norisi – katrs individuālais balsojums tiek saistīts ar konkrēto vēlētāju un tāds arī nonāk vēlēšanu virtuālajā urnā. Savukārt, ja saikne starp balsotāju un viņa balsojumu tiek "dzēsta", interneta vēlēšanu rezultāta ticamību vairs nav iespējams pārbaudīt, un tas ļauj manipulēt ar iegūto rezultātu. LATA neatbalsta internetu kā balss nodošanas vidi tādās procedūrās, kur jānodrošina aizklātums.
Vairums valstu pēc interneta vēlēšanu pilotprojektu veikšanas ir secinājušas, ka pastāv pārāk lieli rezultātu viltošanas riski – tiek identificēti dažādi drošības riski, kas skar augstu sistēmas apdraudējumu gan no iekšpuses, piemēram, negodīgs izstrādātājs, sistēmas administrators, uzturētājs vai lietotājs, gan ārpuses, tostarp aktīvisti un hakeri, protestētāji, kas vēlas nograut vēlēšanu procesu, nedraudzīgas valstis, secinājusi asociācija.
Gan LATA pārstāvji, gan starptautiski neatkarīgi drošības eksperti ir norādījuši uz nopietnām drošības problēmā Igaunijas 2013. gada pašvaldību e-vēlēšanu norisē. 2014.gadā Norvēģijas valdība nolēma pārtraukt interneta vēlēšanu pilotprojektu drošības apsvērumu dēļ. Esošā citu valstu pieredze norāda uz to, ka interneta vēlēšanas rada draudus drošībai, nevis pilnveido e-vēlēšanu sistēmu.
LATA aicina attīstīt un ieviest Latvijā e-vēlēšanu principus, kas ietver citus balsošanas procesa elektronizācijas scenārijus – kā, piemēram, Latvijā jau pielietotā elektronizētā vēlētāju aizpildīto papīra vēlēšanu zīmju apstrāde un elektronizēta reģistrācija klātienē.
Jau vēstīts, ka komisija jautājumu par balsošanu vēlēšanās un referendumos internetā skatīs nākamajā komisijas sēdē, kas paredzēta trešdien, 1.oktobrī.
Savukārt lēmumu par šo jautājumu plānots pieņemt pēc Saeimas vēlēšanām jaunās komisijas sastāvā. Iesniegumu ar iniciatīvu par balsošanu vēlēšanās un referendumos internetā Saeimas komisijai parakstījuši 10 tūkstoši pilsoņu.
Komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC) norādīja, ka šis iesniegums saņemts nelaikā, jo atlicis pārāk maz laika pirms vēlēšanām un loģiski būtu, ja šo jautājumu izskatītu jaunais komisijas sastāvs. Tomēr šī jautājuma izskatīšana tiks iekļauta nākamajā komisijas sēdē, uz kuru plānots aicināt iesnieguma autoru, ekspertus un citas iesaistītās puses. Savukārt lēmumu par iniciatīvas tālāku virzību pieņems jaunais komisijas sastāvs, kas tiks izveidots pēc Saeimas vēlēšanām.
Parakstu vākšana portālā "manabalss.lv" par iniciatīvu tika uzsākta 2011.gada jūnijā. Līdz šā gada 19.augustam kopumā par to parakstījās 10,9 tūkstoši cilvēku.
Iniciatīvas autors Jāzeps Brikše norādījis, ka, neskatoties uz ekspertu negatīvo vērtējumu par interneta vēlēšanu tūlītēju ieviešanu, ir nepieciešams jautājumu aktualizēt. Viņš paudis, ka iespēja piedalīties vēlēšanās, referendumos un parakstu vākšanās internetā ietaupītu nodokļu maksātāju naudu, turklāt visās pasaules malās esošie Latvijas pilsoņi varētu piedalīties vēlēšanās.
