Teņa uzņēmumiem saikne arī ar LSDSP ziedotājiem un Vilkasti

Tenim ar Vitu Zeihmani pieder pa 37% kapitāldalu SIA "Viesnīca "Vita"" – katram nedaudz vairāk nekā 100 tūkstošu latu vērtībā. Atlikušie 26% pieder kādai Inetai Gadzjus, kura uzņēmumā iesaistījās 2005.gadā.

Savukārt Tenis savas daļas uzņēmumā ieguvis 2009.gada pavasarī no Kipras kompānijas "Nimium Limited". Šī ārzonas firma par "Viesnīcas "Vita"" līdzīpašnieci kļuva vien dažus mēnešus agrāk, drīz pēc tam, kad pēc 3,5 gadiem no savām daļām uzņēmumā šķīrās cits "Daimler" lietā aizdomās turētais – pensionētais grafiķis no Zviedrijas Raimonds Krastiņš. Raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka viesnīcas adresē atrodas privātmāja, arī izziņu dienestā par tādu viesnīcu informācijas neesot.

Krastiņš un Gadzjus saistīti arī ar šobrīd Tenim pilnībā piederošo SIA "Royal Graphics". Gadzjus šo uzņēmumu 2002.gadā dibinājusi un bijusi arī tā rīkotājdirektore, līdz 2006.gada sākumā uzņēmums nonāca Vilkastes īpašumā. Tomēr Gadzjus kā valdes locekle uzņēmumā darbojās līdz pat 2006.gada septembra beigām.

Tolaik SIA, pa vidu divas nedēļas pabūdams arī Zeihmaņa īpašumā, nonāca pie diviem Zviedrijas pilsoņiem – Hīldinga Kristera Jansona un Bo Grima Nāsila. "Zviedru laikā" uzņēmuma valdes loceklis bija Krastiņš, taču šis posms nebija ilgs. Jau 2006.gada decembrī par vienīgo "Royal Graphics" īpašnieku un valdes locekli kļuva Tenis.

"Nekā personīga" vēstīja, ka Teņa biznesa partneru firma SIA "Pilsētas līnijas" nodarbojas ar reklāmas izvietošanu uz autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem, un uz astoņiem gadiem tai ir ekskluzīvs līgums, nomājot laukumus uz sabiedriskā transporta. "Lursoft" informācija liecina, ka 30 % uzņēmuma kapitāldaļu pieder Gadzjus.

Gadzjus uzņēmumā darbojusies kopš tā dibināšanas 2003. gadā – sākotnēji viņa bijusi revidente, bet vēlāk, 2006.gadā uz dažiem mēnešiem kļuvusi par vienīgo īpašnieci. Gadzjus firmu nopirka no Arņa Alsiņa, kurš, "Pilsētas līnijas" dibinot, bija firmas līdzīpašnieks līdz ar ASV Oklahomas štatā reģistrētu ārzonas firmu "EuroLine LLC". Vēlāk Alsiņa vārds publiskajā telpā izskanējis, jo viņš bijis valdes loceklis bērnu slimnīcas būvuzraugā - SIA "Projektu attīstības un vadības birojs" (PVAB). Cits PVAB valdes loceklis Raitis Muižnieks šobrīd tā sauktajā bērnu slimnīcas korupcijas lietā apsūdzēts krāpšanas un kukuļošanas atbalstīšanā.

Gadzjus atrodama arī Rīgas eksmēra Bojāra bijušās partijas – Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ziedotāju sarakstā. 2006. un 2007.gadā viņa partijai ziedojusi pa 5000 latu, liecina KNAB mājaslapā partiju finanšu datubāzē atrodamā informācija. Savukārt no 2007. līdz 2009. gadam, kad Rīgas vicemēra amatā bija toreizējais LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs, Gadzjus bija iecelta Rīgas pašvaldībai daļēji piederošās AS "Ceļu pārvalde" (CP) padomē.

Pati Gadzjus, kuras vienīgais amats šobrīd ir AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" padomes locekle, telefonsarunā ar portālu "Delfi" pavēstīja, ka visa Latvijas publiskajos reģistros atrodamā informācija par viņas uzņēmējdarbību ir patiesa, bet sīkākus komentārus par to viņa nevēlas sniegt, skaidrojot, ka "neredz nekādu vajadzību".

Par "Viecnīca "Vita"" Gadzjus sacīja, ka "viesnīca reāli darbojas, taču nedarbojas Latvijā, un es tur neesmu valdes locekle – tikai līdzīpašniece". Viņa arī atzina, ka CP pārstāvējusi pašvaldības intereses, taču neatbildēja, vai amatā deleģēta no LSDSP puses. "Vai tad ir kādi papīri, kuros partijas izvirza kandidātus darbam uzņēmumu padomēs? Es tādus neesmu redzējusi – ja tādu atrodat, atsūtiet man, labprāt apskatīšu," sacīja Gadzjus.

LSDSP atbalstīja arī Zeihmanis, kurš trīs mēnešus bijis Bojāra padomnieks attīstības jautājumos un, kā pats savulaik stāstīja žurnālam "SestDiena", ieteicis mēram Pilsētas attīstības departamenta amatā pieņemt šobrīd Rīgas domes kukuļošanas lietā apsūdzēto Vilni Štramu. Zeihmanis kopš 2005.gada LSDSP un ap to izveidotajai apvienībai "Atbildība" kopumā ziedojis 46 tūkstošu latu. Pēdējo reizi Zeihmanis LSDSP ziedojis pavisam nesen – 2000 latu janvāra beigās.

Jau ziņots, ka bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un SIA "Rīgas satiksme" (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Tenis "Daimler" kukuļošanas lietā tika aizturēts 12.februāra vakarā Daugavpilī. Dienu pirms tam KNAB veica vairākas kratīšana RS telpās.

Pārbaudi par "Daimler" kukuļošanas lietu KNAB sācis pērn pavasarī pēc ASV Tieslietu departamenta paziņojuma par vērienīgu starptautiskās kukuļošanas skandālu.

ASV Tieslietu departaments martā vērsies federālajā tiesā, apsūdzot "Dailmer" amatpersonas kukuļošanā 22 valstīs laika posmā no 1998. līdz 2008.gadam. Šo valstu vidū nosaukta arī Latvija. Pēc izskanējušās informācijas ģenerālprokurors Jānis Maizītis aicinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izmeklēt iespējamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar "Mercedes" autobusu iegādi.

Nauda kukuļiem, ko vācu autobūves koncerna "Daimler" meitasuzņēmums "Evo Bus" no 2002. līdz 2006. gadam maksājis atsevišķām Rīgas domes (RD) amatpersonām, vismaz daļēji nākusi, mākslīgi paaugstinot Rīgas iepirkto pasažieru autobusu cenu un "pārmaksu" atdodot RD pārstāvjiem "komisijas" veidā, liecina ASV izmeklētāju publiskotais ziņojums par "Daimler" kukuļošanas skandālu.

Rīgas domes Satiksmes departamenta arhīva dokumenti par laika periodu no 1998. gada līdz 2006. gadam liecina: 2000. gadā ar RD priekšsēdētāja Andra Ārgaļa (tolaik TB/LNNK, tagad TP) rīkojumu RD SD un RD Finanšu departamentam bija uzdots organizēt atklātu izsoli par tiesībām piegādāt jaunus autobusus Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumiem "Autobusu parks "Imanta"" un "Tālava". Izsoles rezultātā līgumi par autobusu piegādi tika slēgti ar minētajiem autobusu parkiem.

KNAB kriminālprocess ierosināts par to, ka "Daimler" meitasuzņēmuma "Evo Bus" amatpersonas laikā no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 "Mercedes Benz" autobusu iegādes nodrošināšanu, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstināja iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguva līdzekļus kukuļu došanai valsts amatpersonām. Patlaban konstatēts, ka kukuļošanas starpnieki šim mērķim saņēmuši vairāk nekā 4,3 miljonus eiro.

Izmeklējamās darbības kriminālprocesā 2010.gada decembrī kvalificētas kā kukuļņemšana, starpniecība kukuļošanā, kukuļdošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Kriminālprocesa ietvaros veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp kratīšanas Latvijā un ārvalstīs. Uzskatot, ka iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, KNAB izmeklētājs vairākas personas atzinis par aizdomās turētajām.