Valdībā pieņemtie noteikumi pilnveido tiesisko regulējumu par kritiskās infrastruktūras objektu uzraudzību, lai uzlabotu drošību šajos objektos, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā.
Izvērtējot pastāvošos riskus un citu valstu pieredzi, ir konstatēti trūkumi esošajā regulējumā, kas neļauj pilnvērtīgi īstenot kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus.
Turpmāk atbildīgais par kritiskās infrastruktūras drošību varēs būt persona, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā.
Tāpat arī paredzēts, ka turpmāk ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, būs jāorganizē teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem.
Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, norādīja ministrijā.
Līdz ar to turpmāk kritiskās infrastruktūras objektu filmēšana, fotografēšana būs jāsaskaņo ar kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Bez saskaņošanas dokumentēt objektu būs aizliegts, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde: "Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts."
Kā skaidro ministrijā, kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Tajos ir nepieciešams augsts drošības režīms, jo to iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana var apdraudēt nacionālo drošību un valsts pārvaldību.
