PMLP iepriekš nolēma abas personas piespiedu kārtā izraidīt uz trešo valsti, no kuras pieteicēja ar nepilngadīgo meitu ieceļojusi, vai citu valsti, kurā viņai ir tiesības uzturēties, vai uz abu personu pilsonības valsti - Kongo. Turklāt pieteicējai tika noteikts arī ieceļošanas aizliegums Latvijā un Šengenas teritorijā uz trim gadiem.

Sieviete vērsās tiesā, lūdzot atcelt PMLP lēmumu. Viņa norādījusi, ka patvēruma pieprasīšanas fakts nedod pamatu atzīt, ka personas ieceļošana valstī ar viltotām vīzām vai bez dokumentiem tai atņem tiesības uz patvēruma pieprasīšanu. Likums nenosaka, ka persona var pretendēt uz patvēruma piešķiršanu vienīgi tad, ja tā valstī ir ieceļojusi likumīgi.

Fakts, ka pieteicēja valstī ieceļoja nelegāli, vispār nedrīkst tikt vērtēts un atzīts kā personību raksturojošs apstāklis lēmuma pamatošanā.

Sieviete norādījusi, ka ar izraidīšanu, iespējams, tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums viņai un nepilngadīgajai meitai.

Situācija Kongo raisa pamatotas bažas par to, ka viņas saskarsies ar necilvēcīgu attieksmi vai iespējamu vajāšanu savā izcelsmes un pilsonības valstī. Tāpat sievietei ir pazudis kontakts ar savu vīru, kurš ir cilvēktiesību aktīvists un pret kuru tikušas vērstas vajāšanas darbības. Pieteicēja nevar rēķināties ar to, ka viņas vīrs varēs par viņu un novārgušo bērnu parūpēties. Pieteicējai ir saasinājies diabēts, ir bijusi nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Tāpat sieviete argumentējusi, ka Kongo cilvēktiesību pārkāpumi ir plaši izplatīti. Opozīcijas aktīvisti, varas oponenti un ar tiem saistītās personas tiek nolaupītas, turētas ieslodzījumā bez jebkāda pamata, spīdzinātas un noslepkavotas. Tāpat ir pamatotas bažas, ka pret pieteicēju un pat viņas meitu pēc ierašanās Kongo varētu tikt vērstas represijas, piemēram, apcietināšana un spīdzināšana.

PMLP arī nav konstatējusi, ka pieteicēja ar savu bērnu rada draudus valsts drošībai vai pieteicēja ir paveikusi jebkādu noziegumu un tāpēc varētu apdraudēt sabiedrību.

Tiesa ņēma vērā, ka PMLP lēmusi sievieti izraidīt kopā ar viņas 2014.gadā dzimušo nepilngadīgo meitu. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka jebkurš lēmums, kas attiecas uz bērnu, jāpieņem tādā veidā, lai, cik vien tas iespējams, tiktu ievērotas bērna intereses un nodrošinātas viņa tiesības.

Laikā, kad tika pieņemts lēmums par pieteicējas un viņas nepilngadīgās meitas izraidīšanu, situācija valstī bija nestabila. Tāpat nav viennozīmīgi secināms, ka pieteicēja būtu spējusi savai meitai nodrošināt viņas vecumam un vajadzībām adekvātu aprūpi, secinājusi tiesa.

Tādējādi, ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa negūst pārliecību, ka apstākļi, kādos nonāktu meitene, būtu atbilstoši bērna labākajām interesēm. Šī iemesla dēļ tiesa atzina, ka pieteicēja un viņas nepilngadīgā meita nevar tikt izraidīta un lēmums ir atceļams.