Viņa precizēja, ka pilns tiesas spriedums šajā lietā pasludināts 27.februārī, bet saistībā ar tehniskām problēmām tiesu informatīvajā sistēmā, Hvostova nevarēja plašāk pastāstīt par tiesas nospriestā būtību.
Prasība celta par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu krimināllietā, kurā Kargina notiesāta pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, to izdarījusi organizēta grupa vai tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju. Tāpat Kargina šajā lietā notiesāta pēc Krimināllikuma panta par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošanu, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Augstākā tiesa kā apelācijas instance pērnā gada 23.maijā Karginu atzina par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un noteica sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 16 tūkstošu apmērā, konfiscējot arestētos viņai piederošos naudas līdzekļus bankas kontā. Kalējs šajā lietā bija atzīts par cietušo.
Arī otru lietā apsūdzēto - Karginas māti Elvīru Iņušovu - tiesa toreiz atzina par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un noteica naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb astoņu tūkstošu latu apmērā, un Iņušovai piederošo naudas līdzekļu konfiskāciju.
Karginas advokāts Regnārs Jansons iepriekš pavēstīja, ka, Kalējam esot uzņēmuma "Imperius" valdes priekšsēdētāja amatā, kompānija novesta līdz kritiskam finansiālam stāvoklim, tādējādi apdraudot tā normālu pastāvēšanu. Lai labotu radušos situāciju, toreizējā uzņēmuma līdzīpašniece Iņušova, saskaņojot savas darbības ar Kalēju, nolēma palielināt "Imperius" pamatkapitālu, citādi uzņēmums nespētu izpildīt kredītlīgumā noteiktās saistības pret "SEB banku".
2007.gada 7.februārī Kalējs lūdza atzīt par spēkā neesošu "Imperius" 2006.gada 31.oktobra ārkārtas sapulces lēmumu, kas noteica atkārtoti sasaukt 2006.gada 21.oktobrī notikušo dalībnieku sapulci, kurā tika lemts par "Imperius" pamatkapitāla palielināšanu un uzņēmuma statūtu grozījumiem. Šo lēmumu dēļ Kalējs 2006.gada 12.decembrī tika atbrīvots no "Imperius" valdes priekšsēdētāja amata, zaudējot uzņēmuma pārstāvniecības tiesības. Kargina tika iecelta par valdes priekšsēdētāju, bet Iņušova ‒ valdes locekles amatā, norādīja Jansons.
Saskaņā ar tiesā sniegto informāciju uzņēmums "Imperius" dibināts 2005.gada maijā un, veicot komercdarbību, tas līdz 2006.gada jūlijam iegādājies īpašumā 49 nekustamā īpašuma objektus. 2006.gada jūlijā "Imperius" dibinātājiem un valdes locekļiem radās nodoms uzņēmumu pārdot, kā dēļ īpašnieki iegūtu katrs 50% no peļņas. Saskaņā ar apsūdzību, lai iegūtu nevis 50% no summas, bet vairāk, Kargina un Iņušova sasaukušas fiktīvu uzņēmuma dalībnieku sapulci ar mērķi palielināt pamatkapitālu. Lietā par cietušo atzītais, bijušais uzņēmuma valdes loceklis nav ticis informēts par šo sapulci. Palielinot pamatkapitālu līdz 20 tūkstošiem latu un atbrīvojot no valdes locekļa amata cietušo, apsūdzētās izkrāpa cietušajam piederošās tiesības uz 450 "Imperius" pamatkapitāla daļām, kas savukārt dod tiesības to īpašniekam iegūt 45% no "Imperius" vērtības, proti, tiesības uz mantu 1,041 miljona lata (1,481 miljona eiro) vērtībā.
