Foto: LETA
Administratīvā rajona tiesa piektdien nolēma atteikt pieņemt biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvju pieteikumus, kuros tie lūdza anulēt parakstu par krievu valodu kā otro valodu vākšanas rezultātus.

Tiesā paskaidroja, ka viens no argumentiem, kāpēc šāds lēmums pieņemts, ir tas, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Latvijas Radio trešdien ziņoja, ka biedrības "Dzimtā valoda" atbalsta komiteja uzskata, ka parakstu vākšanas laikā par krievu valodu kā otro valodu notikusi balsu zagšana, tādēļ tā vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu anulēt parakstu vākšanas rezultātus.

Centrālā vēlēšanu komisija savukārt norādījusi, ka pārmetumi esot nepamatoti.

Biedrības "Dzimtā valoda" atbalsta komitejas pārstāvji ir pārliecināti, ka parakstu vākšanas laikā notikusi balsu zagšana, turklāt arī vēlāk Centrālā vēlēšanu komisija ir atteikusies pārbaudīt savāktos parakstus akcijas rīkotāju klātbūtnē, tādēļ nolemts vērsties tiesā.

Biedrības pārstāvis Aleksandrs Gapoņenko norādījis, ka parakstu varēja būt vairāk. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars sacīja, ka pārmetumi nav pamatoti, jo visi balsu skaitīšanas dokumenti ir numurēti, un nekas nav nozagts. Arī novērošana balsošanas vai piedalīšanās balsu skaitīšanas laikā atteikta pamatoti.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti ceturtdien ārkārtas sēdē noraidīja Satversmes grozījumu tālāku virzību, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Līdz ar Saeimas lēmumu ne ātrāk kā pēc viena mēneša un ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem ir jārīko referendums.

Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!