Tiesām nav stingri noteiktu lietu uzglabāšanas termiņu vai pazīmju, pēc kurām secināms, ka lieta obligāti jānodod Latvijas nacionālajā arhīvā (LNA) glabāšanai uz nenoteiktu laiku, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrisko attiecību speciālistes Lailas Ivulānes sniegto informāciju piektdien raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA).
"Konkrēti dokumentu glabāšanas termiņi tiek noteikti iestādes nomenklatūrā, kā arī paraugnomenklatūrā, kuru var izstrādāt ministrija vai cita nozares vadošā institūcija institūcijām vai to grupām, kurām ir līdzīgs darbības raksturs un dokumentu sastāvs," izdevumam teikusi Ivulāne.
Arī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris NRA norādījis, ka, strādājot ar tiesu materiāliem nonācis pie secinājuma – tiesām nav vienota, saistoša reglamenta darbam ar arhīvu, tāpēc ar čeku saistītas lietas nereti tiek pielīdzinātas krimināllietām. Savukārt krimināllietas dažās tiesās iznīcina desmit gadus pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Jautājums par lietu iznīcināšanu vai nodošanu LNA kļuva aktuāls pēc tam, kad Rīgas rajona tiesa VDK izpētes komisijai atteica apmierināt komisijas 3. oktobra pieprasījumu un neizsniedza Ivara Godmaņa sadarbības fakta ar VDK jeb čeku lietu. Pēc komisijas pieprasījuma izgatavotā 16. oktobra aktā par iztrūkstošajiem dokumentiem, konstatēts, ka šī lieta tiesas arhīvā vairs neatrodas.
Kangeris NRA skaidrojis, ka šāda attieksme pret lietām, kas saistītas ar VDK, ir nepiedodama, jo tajās bieži parādās VDK štata darbinieku vārdi, kas ir svarīgi tālākai čekas izpētei. VDK zinātniskās izpētes komisija aicinājusi izstrādāt normatīvo aktu, kas visām tiesām uzliktu par pienākumu šādas lietas nodot LNA, nevis pēc uzglabāšanas termiņa beigām iznīcināt.
NRA raksta, ka Arhīvu likums tiesu darbiniekiem jau tagad dod iespēju izvērtēt lietas pirms izmeklēšanas un nodot tās LNA. Piemēram, Arhīvu likuma astotais pants cita starpā norāda, ka izvērtējot dokumenta ietekmi uz valsts politikas veidošanu, tā vēsturisko un sabiedrisko nozīmi vai dokumenta atainotā notikuma vai fakta īpašo nozīmi un citus faktorus, var noteikt dokumenta arhīvisko vērtību. Pieņemot, ka Latvijas neatkarības atgūšanā nozīmīgu lomu spēlējoša politiķa saiknes ar VDK izvērtēšana varētu atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem, arhivārs varēt šo lietu nodot LNA, skaidro laikraksts.
Jau ziņots, ka ceturtdien VDK zinātniskās izpētes komisija vērsusies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ar lūgumu uzsākt pārbaudi par bijušā ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa iespējamās sadarbības ar VDK jeb čeku lietas pazušanu.
Kā atgādina NRA, Godmaņa iespējamā sadarbība ar VDK tika vērtēta 1998. gadā. Toreiz Jūrmalas pilsētas tiesa, kas tagad ir Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams, atzina – par spīti tam, ka Godmanim VDK bijusi uzskaites kartīte ar segvārdu Pugulis, nav pierādījumu, ka viņš "būtu izteicis vēlēšanos sadarboties ar VDK, būtu sadarbojies ar šo dienestu un apzinājies šādu sadarbības faktu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
