Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavai Marijai veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6.gadsimtā. Tie ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Svētku galvenajā dievkalpojumā 15. augustā tradicionāli piedalās arī augstākās valsts amatpersonas.
Portāls "Delfi", dienu pirms svētkiem, piedāvā īsu ieskatu Kintanas, kā arī iepriekšējā nuncija Luidži Bonaci teiktajā Aglonā šajos Dievmātei veltītajos svētkos.
"Aglonas Dievmāte: lūk, esmu šeit. Paldies, ka savā gādībā pavadi manu misiju. No savas puses tev nesu mīlestību, lielās cerības, bet arī daudzās grūtības un ciešanas, ar ko savā ceļā sastopas Latvijas nācija. Zini, dažreiz, jo īpaši medijos, rodas iespaids, ka kāds grib izplatīt ideju par Latviju, kas sadalīta nacionālajās grupās. Tāpat liekas, ka daudz tiek kritizēti citi," uzrunā 2012. gadā sacīja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Luidži Bonaci.
"Aglonas Dievmāte, vai tāda ir Latvija? Man šķiet, ka Dievmāte atbildētu: Nē! Latvija nav tāda. Latvija ir liela ģimene, dzīvs organisms, kas, kā ikviena dzīva miesa, piedzīvo grūtības, bet tās šūnas kopumā ir veselas un labas. Latvija ir veselīga sabiedrība. Veselīga sabiedrība nav tā, kas noteiktos savas vēstures brīžos netiek pakļauta problēmām un grūtībām. Veselīga sabiedrība ir tāda, kas, lai arī kādā brīdī cieš no slimības, rod sevī dziedinošu spēku. Latvija pagātnē ir uzvarējusi smagas kaujas un pārvarējusi lielus pārbaudījumus: tai ir visi nepieciešamie spēki, lai uzvarētu šodienas grūtības," teica nuncijs.
Ar pilnu viņa teiktās uzrunas tekstu var iepazīties šeit.
"Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki ir priekpilna diena. Dievs ir uzvarējis. Mīlestība ir uzvarējusi. Ir uzvarējusi dzīvība. Ir atklājies, ka mīlestība ir stiprāka par nāvi. Ir atklājies, ka īstais spēks piemīt Dievam un Viņa spēks ir labestība un mīlestība (..) un tāda ir Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku būtība. Tas ir aicinājums raudzīties uz debesīm, uz Dievu (..) Šodienas trokšņu un patēriņa steigas biezoknī cilvēks skrien no viena avota pie cita, nespējot remdēt savas slāpes, negūstot cerību, kas apgaismo viņa dzīvi. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki cilvēkam atgādina, ka dzīve nebeidzas šeit: dzīvei ir kaut kas "vairāk", kas ir visa piepildījums un jēga," uzrunājot svētceļniekus 2009. gada svētku vigīlijā Aglonā teica apustuliskais nuncijs Luidži Bonaci.
""Skaties, esi uzmanīgs – mums, ceļiniekiem, saka Debesīs uzņemtā Jaunava – neļauj sevi pievilt tam, ko satiec ceļā: visskaistākajam vēl ir jānāk! Vislabākajam vēl ir jāparādās!" Tikai šādas nākotnes perspektīva spēj apgaismot tagadni, un tajā visi šā brīža pārbaudījumi iegūst jēgu un pamatojumu".
Ar pilnu viņa teiktās uzrunas tekstu var iepazīties šeit.
"Runāt par Mariju šajā svētku dienā ir vērts tad, ja pamodināsim ticīgajos vērtības, kas mūs dara labākus, ja atmodināsim iekšējo garīgumu (..). Runāt par Mariju – tā nav runa par kādu slavenību, kā tas ir mūsu kultūrā, kura kļūst arvien vairāk piesātināta un pat apsēsta ar banalitāti (..). Runāt par Mariju nozīmē barot dvēseli, meditāciju un lūgšanu, lai nekristu bērnišķīgās un pus pagāniskās praksēs," 2015. gada 15. augustā svētku dievkalpojumā teica apustuliskais nuncijs Pedro Lopess Kintana.
"Cilvēciskā būtne ir pelnījusi būt vienmēr pieņemta ar cieņu un mīlestību. Viņam ir tiesības netikt uzskatītam par objektu vai kaut ko tādu, ar kuru var manipulēt pēc savas gribas (..) Daudzie cilvēka tiesību pārkāpumi spēcīgi ievaino ikviena labas gribas cilvēka sirdsapziņu," teica nuncijs, atgādinot, ka baznīca vēlas aizstāvēt tiesības, "kuras vieglprātības un bezjūtīguma dēļ tiek nepareizi atspoguļotas vai manipulētas – tiesības uz dzīvību, kas ir neatņemama bērna tiesību daļa – pēc ieņemšanas augt zem mātes sirds, tiesības brīvi dibināt un dzīvot vienotā ģimenē un morālā, viņu personības attīstību veicinošā vidē, pieņemt un audzināt savus bērnus, darot tos atbildīgus, arī dzimumaudzināšanas jomā, un tiesības uz darbu, lai veicinātu zemes labumus un saņemtu sev un saviem mīļajiem nepieciešamo atbalstu".
Ar pilnu viņa teiktās uzrunas tekstu var iepazīties šeit.
"Vēlētos īpaši pakavēties pie tēla, ko mums sniedz pirmais lasījums no Atklāsmes grāmatas: cīņa starp pūķi un sievieti. Šajos divos tēlos mums ir jāierauga nemitīgu cīņu, kas ir klātesoša cilvēces vēsturē, cīņu starp divām mīlestībām: Dieva mīlestību līdz pat sevis zaudēšanai, līdz pat sevis dāvāšanai un sevis mīlestību līdz pat Dieva nonievāšanai, līdz pat citu ienīšanai," savā uzrunā Aglonā 2014. gada 15. augustā svētku dievkalpojumā teica apustuliskais nuncijs Pedro Lopess Kintana.
"Šajā pūķī varam saskatīt ne vien antikristīgu, Baznīcu vajājošu varu, bet arī visu laikmetu antikristīgās materiālistiskās diktatūras. Īpašā veidā šo ļaunuma varu, šo sarkanā pūķa spēku redzam īstenojamies lielajās totalitārajās diktatūrās, kas ir atstājušas pēdas aizvadītajā gadsimtā: nacisma diktatūrā un komunisma diktatūrā (..). Bet īstenībā arī šeit, kā varam to apliecināt, galu galā mīlestība ir izrādījusies stiprāka par naidu.
Bet pūķis vēl arvien ir dzīvs un arī šodien turpina darboties jaunos un dažādos veidos. Viņš darbojas materiālistiskajās, hedoniskajās un patērētāju ideoloģijās, kuras mums saka, ka ir absurdi domāt par Dievu; ka ir bezjēdzīgi ievērot Dieva baušļus (..)," teica nuncijs.
Ar pilnu viņa teiktās uzrunas tekstu var iepazīties šeit.