Sākotnēji ir jāvērtē, kāds ir veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) idejas – nodalīt valsts apmaksātu veselības aprūpi no maksas medicīnas pakalpojumiem – leģitīmais mērķis, norāda Tiesībsarga birojā.
Birojā atzīst, ka "no sistēmas viedokļa varētu piekrist, ka nav laba un caurskatāma pašreizējā situācija, kurā mediķi, kam ir līgumattiecības ar valsti, tais pašās telpās ar tām pašām iekārtām tikai citā pieņemšanas laikā vai nereti pat vienlaikus sniedz gan valsts līdzfinansētus, gan maksas medicīnas pakalpojumus".
"Tāpat pašreizējais modelis nav caurskatāms no tā viedokļa, ka nav iespējams izsekot, vai valsts izveidotā ārstniecības iestādē, mediķis sniedzot maksas pakalpojumus, ir norēķinājies ar valsts ārstniecības iestādi par telpu un iekārtu izmantošanu savai privātpraksei," rakstīts Tiesībsarga biroja paziņojumā.
Vienlaikus birojs konstatē, ka plānotā iecere šo problēmsituāciju neatrisinās, jo arī turpmāk ir plānot valsts apmaksātos ārstniecības pakalpojumus sniegt gan valsts, gan pašvaldības, gan privātajās ārstniecības iestādēs.
Veselības ministrijā skaidrotais, ka līdz ar Belēviča idejas ieviešanu tiks uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība pacientiem, kas nav tik maksātspējīgi, "izraisa vislielāko neizpratni un sašutumu, jo visiem taču ir zināms, ka pacienti visbiežāk maksas medicīnas pakalpojumu izvēlas saņemt nevis tāpēc, ka tam ir pietiekami naudas, lai varētu saņemt medicīnas pakalpojumu labāk izremontētās telpās, pie kvalificētākiem speciālistiem, bet gan tieši tāpēc, ka valsts nespēj saprātīgā laikā nodrošināt pieejamību veselības aprūpes pakalpojumam."
Birojā skaidro, ka bieži vien, lai saņemtu maksas medicīnas pakalpojumu, pacienti ir spiesti aizņemties naudas līdzekļus un nevis tāpēc, ka viņi sev vai bērnam vēlas labāku pakalpojumu vai servisu, bet tāpēc, ka tā ir viņu un viņu bērnu veselība un kavēšanās pakalpojuma saņemšanā nav pieļaujama.
"Šādā situāciju uzlikt papildus finanšu slogu tiem, kas ir izvēlējušie maksāt, jo atbildīgi attiecas pret savu un savu bērnu veselību, būtu neētiski, gribētu teikt pat ciniski," uzsver birojā.
Jau ziņots, ka Veselības ministrijas plāni paredz, ka maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu uzsākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. Tādā veidā tiktu uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība mazāk aizsargātajām pacientu grupām (maznodrošinātajiem, pensionāriem un citiem), kam šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.
Tiks precizēta noteikumu norma, lai maksas ārstniecības pakalpojumu gadījumā arī šim konkrētajam pakalpojumam turpmākie nepieciešamie papildizmeklējumi būtu par maksu.
Tādējādi ministrija cer novērst situācijas, kad cilvēki par valsts naudu veic pārbaudes plānveida operācijām, kamēr pacienti, kam šādi izmeklējumi nepieciešami akūti, gaida rindā.
