Papildu tam Jurča aicina Jansonu atcerēties tiesībsarga misiju, kuras mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.

Atsaucoties uz Jansona iepriekš pausto viedokli un izteikumiem par KNAB un tiesu varas institūcijām, un to lēmumiem viņa administratīvā pārkāpuma lietā, birojs norāda, ka lietvedība Jansona administratīvā pārkāpuma lietā ierosināta pēc saņemtā iesnieguma par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanas faktu, nevis par amata pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā.

KNAB atgādina, ka likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktais ir ar mērķi nodrošināt, lai valsts amatpersona nenonāktu interešu konfliktā. Valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem ir preventīvs raksturs un to ievērošana ir obligāta visām valsts amatpersonām neatkarīgi no ieņemamā amata.

Birojs paskaidro, ka Jansona darbībā konstatēts likumā tiesībsargam noteiktā amatu savienošanas ierobežojuma pārkāpums, nevis amata pilnvaru interešu konflikta situācijā realizēšanas pārkāpums. Tāpēc tiesa pamatoti atstājusi spēkā KNAB lēmumu par mutvārdu aizrādījuma piemērošanu Jansonam par amatu savienošanas ierobežojumu neievērošanu. Tiesas spriedums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Tiesībsarga nepamatotā atsauce uz likumā definēto interešu konflikta situāciju un šīs normas interpretācija, to pamatojot ar KNAB un tiesas nekompetenci, liecina par Jansona absolūto neizpratni par šā likuma piemērošanu, tā mērķiem un jēgu, paziņojumā pauž KNAB.

Arī Jansona viedoklis, ka absurdi uzskatīt, ka viņš nodarījis kaitējumu pārvaldības kārtībai, ir uzskatāms par nepamatotu.

KNAB skaidro, ka tik augstas amatpersonas kā tiesībsargs likumpārkāpums, neievērojot likumā noteiktos ierobežojumus, nodara kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Birojs pauž uzskatu, ka tādējādi tiek mazināta sabiedrības uzticēšanās likumu pārkāpušās valsts amatpersonas darbības tiesiskumam un objektivitātei.

KNAB atgādina, ka likumā par tiesu varu noteikts, ka tiesas spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

Biroja ieskatā, par neētiskiem uzskatāmi Jansona aizskarošie izteikumi par tiesu varas un valsts pārvaldes institūcijām, un par tiesu varas un KNAB amatpersonām, kurus viņš paudis LTV raidījumā.

Birojs citē, ka Jansons esot vairākkārt norādījis, ka “ir jābūt ar dziļu plānprātību apveltītam cilvēkam”, ka “…ir lielas aizdomas, ka tiesa nav bijusi pie pilnas apziņas”.

Šie izteikumi grauj ne tikai tiesu varas un valsts pārvaldes iestāžu prestižu un nepamatoti ceļ neslavu šo iestāžu amatpersonām, kuru rīcība bijusi tiesiska un pamatota, bet mazina arī sabiedrības uzticēšanos pašam tiesībsargam, situāciju ieskicē KNAB, papildinot, ka Jansons ar saviem izteikumiem sabiedrībai skaidri ir nodemonstrējis tiesisko nihilismu un necieņu pret likumu.