Psihoneiroloģiskajās slimnīcās netiek ievēroti visi vēlēšanu norises noteikumi, pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas psihoneiroloģiskajās slimnīcās secināja tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga biroja darbinieki konstatēja virkni problēmu attiecībā uz personu ar garīga rakstura traucējumiem vēlēšanu tiesību nodrošināšanu. Konstatēto problēmu risinājumi būtu jāveic līdz oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām.
Tika novērots, ka ne viss slimnīcu personāls izprot savus pienākumus un līdzatbildību attiecībā uz vēlēšanu telpas iekārtošanu, savukārt vēlēšanu komisijas pārstāvji norādīja, ka slimnīcas personāls ir atteicies no sadarbības un kopējas procedūras pārrunāšanas.
Konstatēts, ka dažās slimnīcās nebija neviena personāla darbinieka, kurš vispusīgi pārzinātu vēlēšanu norisi slimnīcā un būtu kā "kontaktpersona" gan pacientiem, gan novērotājiem ārpus slimnīcas. Tāpēc tiesībsargs iesaka slimnīcā nozīmēt vienu atbildīgo cilvēku, kurš sadarbībā ar vēlēšanu komisiju ir atbildīgs par vēlēšanu procesa norisi slimnīcā.
Slimnīcu darbiniekiem trūkst zināšanu par to, ka visiem pilsoņiem ir līdzvērtīgas tiesības piedalīties vēlēšanās. Bija gadījumi, kad par to, vai pacients var piedalīties balsošanā, esot lēmis ārstējošais ārsts, nevis uzklausīts pacienta viedoklis.
Vismaz daļā slimnīcu pacientu pases glabājas ieslēgtas seifā pie sociālajiem darbiniekiem. Pie pasēm vēlēšanu dienā varēja tikt tikai tie pacienti, kuri bija iepriekš uzrakstījuši iesniegumu par vēlmi piedalīties vēlēšanās. Līdz ar to pacienti, kuri nebija uzrakstījuši iesniegumus, bet izdomāja balsot tikai vēlēšanu dienā, pie savām pasēm tikt nevarēja, jo sociālie darbinieki sestdienās nestrādājot. Vēlēšanu tiesību liegšana pacientiem, tāpēc ka pase ir ieslēgta darbinieku seifā, ir būtisks pārkāpums.
Vietām netika ievērots, ka arī vēlēšanu dienā personas var pieteikties uz balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pamatā visi aptaujātie pacienti nebija informēti par šādu iespēju un uzskatīja, ka, ja nav pieteikušies tad, kad slimnīcā dalīja veidlapas, tad vēlāk nav iespējams pieteikties balsot.
Ir atsevišķas slimnīcas, kur vairāki pacienti ir deklarēti slimnīcā, līdz ar to viņiem sasniedzamā attālumā atrodas arī vēlēšanu iecirknis. Tomēr vairumā slimnīcu nekādā veidā netika veicināts vai ierosināts, ka tie pacienti, kuru veselības stāvoklis to ļauj, varētu paši doties uz iecirkni ārpus slimnīcas un nobalsot.
Konstatēts arī visiem publiski pieejamas informācijas par vēlēšanām trūkums, turklāt noskaidrots, ka slimnīcās nav nodrošināta informācija vieglajā valodā. Arī pacienti aptaujās kā vienu no trūkumiem norādīja to, ka bija par maz informācijas par vēlēšanām.
Secināts, ka faktiski nevienā slimnīcā ne vēlēšanu komisijas locekļi, ne slimnīcas personāls, ne arī paši pacienti nebija informēti par to, ka pacienti, gadījumā, ja tie garīga rakstura traucējumu dēļ nevar paši nobalsot, tiem ir arī tiesības lūgt uzticības personas palīdzību.
Lai novērstu konstatētās nepilnības, tiesībsargs izstrādājis vairākas rekomendācijas. To galvenā būtība ir psihoneiroloģisko slimnīcu personāla apmācīšana gan cilvēktiesību jautājumos, gan vēlēšanu organizēšanā. Slimnīcu darbiniekiem ir jāzina, kādos gadījumos pacienti ir tiesīgi lūgt palīdzību balsojot. Tāpat nedrīkst pieļaut situāciju, ka pacientu pases slimnīcā atrodas balsošanas dienā nepieejamā vietā, turklāt personāla pienākums būtu laikus pārbaudīt pasu derīguma termiņus.
Tāpat slimnīcu personālam būtu jāveicina aprūpējamo vēlme izmantot savas vēlēšanu tiesības, balsojot vēlēšanu iecirknī, it īpaši gadījumos, kad pacienti slimnīcā atrodas ļoti ilgstoši, jo šādā veidā tiek veicināta personu ar invaliditāti iekļaušanās sabiedrībā, nevis personas turētas nošķirti no pārējās sabiedrības.
2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā novērošanas mērķgrupa tika izraudzīti psihiatrisko slimnīcu pacienti, jo šī ir viena no mazaizsargātākajām personu grupām un šīm personām nereti ir ierobežotas iespējas pašām aizstāvēt savas tiesības. Turklāt vēsturiski bija izveidojusies situācija, kad gan valsts, gan pašvaldību līmenī bieži valdīja uzskats, ka personām ar garīga rakstura traucējumiem nav tik būtiski nodrošināt vēlēšanu tiesības, bet daļai personu tiesības piedalīties vēlēšanās vēl līdz pat 2013.gada 1.janvārim bija atņemtas, šo ierobežojumu paredzot normatīvajā regulējumā.
Tiesībsarga biroja darbinieki devās novērot vēlēšanu norisi Latvijas psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Papildus vēlēšanu procesa novērošanai Tiesībsarga biroja darbinieki vēlēšanu dienā veica arī pacientu un atsevišķu slimnīcas darbinieku aptaujas. Tika apmeklēts Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Piejūras slimnīca, slimnīca "Ģintermuiža", Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca un Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.
