Latvijas Tiesībsargs Juris Jansons nepareizi tulko Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas EDSO izstrādātās Hāgas rekomendācijas mazākumtautību izglītības jomā un, kaut gan uz to norāda vairāki eksperti, savu kļūdu neatzīst, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Vidusskolas izglītība tikai valsts valodā. Šādu priekšlikumu jau vairākkārt ir piedāvājis Tiesībsargs, tostarp vēstulē Valsts prezidentam. Ar piebildi, ka tas atbilst starptautiskajiem standartiem, kā arī tikuši citēti EDSO ieteikumi, vēsta "de facto".
"Viens no maniem priekšlikumiem ir nodrošināt vidējo izglītību minoritāšu skolēniem, kuri konkrētu laika posmu (piemēram, piecus vai sešus gadus) ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, tikai valsts valodā, saglabājot mācību priekšmetus minoritāšu valodā - minoritāšu valoda, literatūra, kultūra. Hāgas rekomendācijā par mazākumtautību tiesībām uz izglītību, norādīts: "Vidusskolās mācību priekšmetiem, kas tiek pasniegti valsts valodā, ir jātiek būtiski palielinātiem. Pētījumu rezultāti norāda uz kopsakarību, jo izteiktāks ir palielinājums, jo labāk bērnam", Tiesībsarga vēstuli citē "de facto".
Raidījums atklāj, ka EDSO īstenībā iesakot pavisam ko citu. "Vidusskolā (...) būtu pakāpeniski jāpalielina valsts valodā mācāmo priekšmetu skaits. Pētījumi liecina - jo pakāpeniskāks ir šis process, jo labāk bērniem," atsaucoties uz organizācijas mājas lapā pieejamo informāciju, vēsta raidījums.
Kā atzīmē "de facto", Tiesībsarga birojs izvēlējies nevis izmantot oriģinālu, bet tulkot tekstu pašu spēkiem. Atšķirība starp oriģinālu un Tiesībsarga tulkojumu esot būtiska - tiesībsarga variants ļaujot aicināt strauji mainīt apmācības valodu, bet oriģinālajā tekstā tiek aicināts to nedarīt.
Pats Tiesībsargs stāsta, ka tulkojumu veikuši biroja speciālisti. "Ja jums būtu minimālas juridiskās zināšanas, jūs saprastu par interpretācijas metodēm, un tā nav tikai gramatiskās interpretācijas metode, bet ir arī virkne citu interpretācijas metožu. Esam analizējuši no juridiski-lingvistiskā viedokļa, no tā, kā tas fiksēts franču valodā", tā "de facto" situāciju skaidro Jansons.
Latvijas Universitātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras asociētā profesore Kristīne Dupate norāda - šādā veidā starptautiskās tiesību normas interpretēt nedrīkst: "Ja tas ir citāts, tad nu jebkurā gadījumā citātam ir tomēr jābūt precīzam un būtībā jābūt vārds vārdā tāds, kāds viņš ir. Un, ja mēs šeit piesaucam tiesību zinātni, ir tiesību zinātnē ir vairākas interpretācijas metodes, bet parasti ar tām pie kaut kā pretēja nonākt nevar".
Tomēr Jansons turpina uzstāt, ka viņam ir tiesības tulkot Hāgas rekomendācijas, un biroja versija ir pareizā.
Raidījums vēsta, ka vairākas nevalstiskās organizācijas sarunā ar "de facto" atzinušas, ka Tiesībsarga birojs ir izvēlīgs arī attiecībā uz to cilvēku grupām, kuru tiesības aizstāv.
Kritiku tiesībsargam velta arī sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Guntars Jankovs, kurš raidījumam atzīmē, ka "no tiesībsarga mēs neesam dzirdējuši skaidru pozīciju vai skaidru redzējumu, kas notiek tiesu varā. Vai viņi ir paskatījušies, vai jebkurš iedzīvotājs spēj saņemt šo te taisnīgu tiesu."
Jansons paudis pārliecību, ka "savā darbā atbilstoši tam, kas noteikts likumā, izvirzītajām prioritātēm un biroja kapacitātēm esmu izdarījis visu pēc vislabākās sirdsapziņas".
Tiesībsarga birojs pagaidām nav akreditēts starptautiski. Norādot uz tā rīcībā esošo neoficiālo informāciju, "de facto" atzīmē, ka iespējams, starptautisko akreditācijas procesu Tiesībsarga birojs varētu iziet nākamgad.
