Foto: LETA
Drīz beigsies termiņš, kura laikā tieslietu ministre Baiba Broka var saņemt pielaidi valsts noslēpumam, taču ministre to joprojām nav saņēmusi, svētdien vakarā vēsta telekompānijas TV3 raidījums "Nekā personīga".

Divus mēnešus pēc Laimdotas Straujumas valdības apstiprināšanas joprojām augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam nav piešķirta vienam no valdības ministriem. Tieslietu ministre skaidro, ka  pārbaude visticamāk ieilgusi, jo viņai ir plaša iepriekšējā darba pieredze, taču atsevišķi signāli liecina, ka specdienestiem radušās šaubas, vai Baibai Brokai var uzticēt sevišķi slepenu informāciju.

Kā vēsta raidījums, pieeju  valsts noslēpumam amatpersonas saņem konkrētu uzdevumu veikšanai, tomēr amats automātiski nenozīmē piekļuvi sevišķi slepenai informācijai. Ir jāaizpilda anketa un  jāgaida, vai  Satversmes aizsardzības birojs atļauju izsniegs. Straujumas valdībā 1.kategorijas pieeju valsts noslēpumam saņēmuši visi ministri, izņemot Broku. Pagājušajā nedēļā, kad sevišķi slepenajā valdības sēdes daļā ministri lēma par 16. martu, Brokai zāle bija jāatstāj. Viņa nepiedalījās arī jautājumā par sankciju dēļ izraisītajiem zaudējumiem, par ko valdība šajā otrdienā sprieda  aiz slēgtām durvīm.

Jautāta, vai viņa varētu pilnvērtīgi darīt savu darbu, ja nebūtu pielaides valsts noslēpumam, kultūras ministre Dace Melbārde raidījumam saka: "Pieļauju, ka sarežģīti būtu! Īpaši tad, kad ir jautājumi , kas saistīti ar valsts drošību- kad tie tiek virzīti, tas, protams, ir apgrūtinoši."

Taču, kā vēsta raidījums, Broka pati neuzskata, ka viņas darbs nesaņemtās pielaides dēļ būtu kā traucēts.

"Nē, es neesmu sajutusi, ka tas kaut kā ietekmētu manu darbu .Jo viss ,kas  saistīts ar tieslietu politiku un virzību- es visur piedalos un visos esmu ziņotāja. Atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai, likums paredzējis  kārtību, kādā saņem pielaides un kādas institūcijas  veic pārbaudi. Man nav pamata domāt, ka kāds dara kaut kādas darbības, kas ir ārpus likuma,"  raidījumam teikusi Broka.

Citās domās ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš raidījumam paudis uzskatu, ka ministrs bez pieejas valsts noslēpumam nevar vadīt tieslietu jomu, jo tās pārraudzībā  ir Satversmes aizsardzības birojs.

"Ja runa ir runa par tieslietu ministru, tad atcerēsimies, ka SAB ir Tieslietu ministrijas iestāde un tātad SAB ārkārtīgi daudzi jautājumi tiek aptverti ar valsts noslēpuma statusu. Tas nozīmē, ka tieslietu ministrs tos nevar risināt.

Katrā ziņā tāds precedents vēl nav bijis, ka kādam valdības ministram nebūtu pielaides. Bet, nu pašreiz  šis jautājums ir procesā," sacījis Kalnmeiers.

Raidījums atgādina, ka Broka jau vienu reizi ir gājusi cauri specdienestu pārbaudes sietam un to izturējusi. Pirms pieciem gadiem viņu iecēla Latvijas Gaisa satiksmes valdē un  aviācijas sfērā ir prasība pēc otrās kategorijas pielaides. Tomēr augstākā līmeņa pielaidi tagad SAB viņai dot kavējas.

"Tas nozīmē, ka SAB rīcībā ir informācija vai fakti, kas būtu padziļinātāk  jāpārbauda, lai mēs gūtu pārliecību, ka šai personai mēs varam uzticēties un izsniegt pieeju valsts noslēpumam, jo šis ir atbildīgs lēmums," raidījumam situāciju komentē Satversmes aizsardzības biroja pārstāve Iveta Maura.

"Nekā personīga" rīcībā ir neoficiālas ziņas, ka pārbaudē patlaban pārbauda  vairākus  ar Baibas Brokas pagātni saistītus faktus, pirmkārt par viņas sniegtajiem pakalpojumiem  arābu investoram "Ominasis",  plašāk zināms kā Ķemeru sanatorijas kādreizējais  īpašnieks. 2011.gadā  būvnieks NCC Konstrukcija izteica apgalvojumus, ka "Ominasis" krāpjas ar pievienotās vērtības nodokli un iesniedza dokumentus finanšu policijai. Tā kriminālprocesu neierosināja, jo bija iestājies noilgums. Gadi, par kuriem būvnieks sūdzējās, sakrīt ar laiku, kad uzņēmumam "Ominasis Latvia" juridiskās un finanšu konsultācijas sniegusi Broka.

"Pārbaudes veicējus  interesē arī jaunāki  notikumi - nacionālās apvienības sponsoru ietekme uz partijas pieņemtiem lēmumiem. Jau ilgāku laiku izskan aizdomas par maksātnespējas administratora, regulāra nacionālās apvienības ziedotāja  Māra Sprūda dominējošo lomu partijā un viņa naudas izcelsmi.

Broka noliedz, vai laikā, kad bija tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre un ministra padomniece, centusies lobēt  maksātnespējas administratoru grupējumu intereses. Viņi bijuši kolēģi asociācijā, kurā piešķir sertifikātus administratoriem. Sprūds ir arī labs Brokas draugs. Un ciemiņš  viņas mājās  dzimšanas dienas svinībās. Sprūds 2012.gadā Nacionālajai apvienībai ziedoja 15 tūkstošus latu, bet pirms pašvaldību vēlēšanām līdzekļus atvēlēja citam  politiskam spēkiem, vēsta "Nekā Personīga".

Jautāta, vai viņa varētu arī nesaņemt pielaidi, Broka raidījumam norāda: "Es neredzu nekādu pamatu. Ko es būtu neatbilstoši likumam tādu darījusi? Pret mani nav neviens kriminālprocess, ne bijis, ne esošs. Kāpēc, lai man nevarētu būt pielaide valsts noslēpumam?"

SAB atsaka pielaidi, nepaskaidrojot iemeslus. Pielaidi nesaņēmušie var sūdzēties ģenerālprokuroram, taču līdz šim viņš atteikumus ir uzskatījis par likumīgiem. Tā SAB neiedeva pielaides trim  Saskaņas centra Saeimas deputātiem.

Jānis Urbanovičs un Andrejs  Elksniņš un Sergejs Mirskis bija spiesti atteikties no darba Saeimas  komisijās, kur pielaide valsts noslēpumam ir obligāta.

Līdz galīgās atbildes saņemšanai Brokai ir vēl nedaudz laika. Ja specdienests Brokai pielaidi atsaka, premjerei ir jālūdz nacionāļiem meklēt citu tieslietu ministra kandidātu.

"Protams, ir objektīvi nepieciešams, lai visiem valdības ministriem būtu šī pielaide. Un SAB iespēja vērtēt katra ministra pielaidi ir 4 mēneši, līdz ar to šis laiks ir dots.

Ko jūs darīsiet, ja nebūs šo mēnešu laikā šīs pielaides? Ja man paziņos, ka pielaides nav, tad arī vērtēšu šo. Šobrīd man nav nepieciešamības lemt par šo jautājumu," raidījumam norādījusi premjere Laimdota Straujuma. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!