Divas tiesneses Satversmes tiesā (ST) apstrīdējušas liegumu tiesnešiem, kā arī prokuroriem un deputātiem būt par savu tuvinieku – invalīdu asistentiem, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Raidījums atgādina, ka gandrīz trīs gadus cilvēkiem ar smagu invaliditāti un bērniem ar īpašām vajadzībām ir iespējams savs asistents. Pavadonis palīdz apmeklēt ārstu, iepirkties, pavada mācībās un pastaigās, lai personām, kurām grūti pārvietoties, nebūtu jāsēž mājās četrās sienās. Šāds valsts atbalsts izrādījies pieprasīts, to izmanto gandrīz 8000 cilvēku. Lielākā daļa pavadoņu ir pašu invalīdu tuvinieki.
Atsevišķas amatpersonu kategorijas to darīt nedrīkst, lai nenonāktu interešu konfliktā, atzinusi valsts.
Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama tiesnese Sanita Ozola šajā postenī ir astoņus gadus. Šā gada augustā viņa kļuva par savas smagi slimās mātes asistenti. Un noslēdza līgumu par atlīdzības saņemšanu. Taču izrādījās, ka tiesneses amats to liedz.
Tiesneses Ozolas mamma ir 1.grupas invalīde, kurai trīs reizes nedēļā nepieciešama dialīze. Ģimenē tiesnesei vienīgajai ir autovadīšanas tiesības, tāpēc tieši viņa pavada mammu uz četras stundas garo procedūru. Tā ir dzīvībai svarīga un būs nepieciešama tiesneses mātei līdz pat mūža beigām.
Valsts atbalsts invalīdu asistentiem nav liels. Maksimālais atalgojums ir 272 eiro mēnesī. Pavadonim jāpamato katra nostrādātā stunda. Tiesnesei Ozolai pašvaldība bija ieplānojusi šim darbam 40 stundas mēnesī. Naudas izteiksmē viņa būtu saņēmusi 68 eiro.
Ozola raidījumam atzīst, ka "tas bija tāds, nu, emocionāls šoks, ka tu nedrīksti būt sava vecāka asistents tieši invaliditātes likuma izpratnē".
Viņa atzīst, ka konkrētā naudas summa asistentam ir noteikta Ministru kabineta noteikumos un tā ir viens eiro 70 centi stundā. "Tā kā manai mammai ir piešķiras 10 stundas nedēļā, tad varat parēķināt, cik tas izmaksā. Tā nav liela summa, lai runātu par kādu iedzīvošanos vai blakus darbu, kas kaitētu manu tiesneša pienākumu pildīšanai," norāda Ozola.
Sūdzību ST tiesnese iesniegusi, jo uzskata, ka šādi valsts vēršas pret invalīdu, kuram ir tiesības izvēlēties tādu asistentu, kurš emocionāli viņam ir vistuvāk. Tas nozīmētu, ka viņas ģimenei nepienāktos šāds atbalsts vispār, jo mamma svešu asistentu nav bijusi ar mieru pieņemt.
Tiesneses māte Ligija Avota raidījumam atzinusi, ka viņa svešu asistentu nevēlas pieņemt. "Man jau tas vecums, kad es nevēlos nevienu svešu. Es savā mājā esmu kā paradīzē. Bet tās vajadzības jau tagad diezgan daudz. Nu, ļoti. Vai tad man uz veikalu nav jābrauc? Ko tad es iešu pie kaimiņiem, un teikšu, tagad vediet? Nu, nebūs tā! Katram iedots noteikts laiks un pienākumi. Meitai es uzticos. Man vajag un viņa aizved," atzinusi tiesneses māte.
Pati Ozola norāda, ka tiesnesim nav absolūts aizliegums savienot amatu. Ir pieļaujams būt par pedagogu, pasniedzēju. Var veikt gan radošo, gan sociālo darbu.
Līdz ar to šīs attiecības jau tiek deklarētas. "Tāpēc es nesaskatīju, kur tur ir interešu konlfikta likuma mērķa pārkāpums - ka es slēptu vai kādā veidā apdraudētu sabiedrības intereses, iesaistoties šādās attiecībās," atzīmējusi tiesnese.
Pretējās domās ir KNAB un Saeimas Juridiskais birojs. Asistents ir amats, tiesneses vienošanās ar pašvaldību, pēc savas juridiskās dabas ir uzņēmuma līgums. Un tādu amatpersonām nav atļauts slēgt.
KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča norāda, ka konkrētā likuma norma ir uzskatāma par imperatīvu. "Un tā nav apspriežama. Tāpēc tā ir tik strikti izteikta. Ka drīkst savienot tikai ar noteiktiem amatiem! Tā ir bijusi likumdevēja griba. Tiesībpolitiskā izšķiršanās par to, kādus amatus ir pieļaujams savienot un no tā attiecīgi izriet, ka pārējo par atlīdzību tiesnesis nedrīkst savienot ar saviem amata pienākumiem," raidījumam atzinusi Jurča.
Atbildē Satversmes tiesai, ko sagatavojis Juridiskais birojs, bet parakstījusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), teikts, ka ierobežojumi tiesnešiem domāti, lai viņi nebūtu finansiāli atkarīgi no valsts institūcijām un pašvaldībām. Un ka šīs neērtības kompensē pienācīgs tiesneša darba atalgojums.
Labklājības ministrijā norāda, ka nevienā iestādē nav saraksta ar personām, kas piedāvātu asistenta pakalpojumus. To atrod ģimene, kurā ir cilvēks ar īpašām vajadzībām. Lai arī sākotnēji bija doma, ka asistents atslogos tuviniekus, dzīve ieviesusi pati savus noteikumus. Vairākumā gadījumu - 76%, invalīdiem šobrīd palīdz un atlīdzību saņem tieši tuvinieki.
Invalīda asistenta pakalpojumam šogad no valsts budžeta atvēlēti vairāk nekā 13 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
