Foto: DELFI
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem vienotās atlīdzības sistēmā iekļautas tiesu iestāžu, prokuratūras un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kā arī pašu deputātu algas.

Par nākamā gada valsts budžeta paketē iekļauto likumu nobalsoja 60 deputāti no "Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un VL-TB/LNNK. Pret nebalsoja neviens, bet atturējās 22 deputāti – no "Saskaņas centra" (SC) un Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK). "Par labu Latviju" (PLL) frakcijas pārstāvji balsojumā nepiedalījās.

Līdzīgi balsojumi bija arī par saistītajiem grozījumiem - likumā par tiesu varu, Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā. Par šiem grozījumiem nobalsoja 61 deputāts no koalīcijas un VL-TB/LNNK, bet atturējās attiecīgi 22, 23 un 24 deputāti.

Grozījumi paredz, ka FKTK darbinieku atalgojumu vienotajā sistēmā iekļaus no nākamā gada marta. FKTK darbinieku mēnešalga tiks pielīdzināta finanšu sektorā strādājošo atalgojumam. Atalgojums nedrīkstēs pārsniegt finanšu un apdrošināšanas jomās strādājošo vidējo atalgojumu, tam piemērojot koeficientu 4,95.

Grozījumi paredz arī Saeimas deputātu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, mainot līdzšinējos atalgojuma noteikšanas principus un atsakoties no kompensācijām un piemaksām. Saeimas deputātu alga no nākamā gada tiks piesaistīta vidējai darba algai tautsaimniecībā, piemērojot koeficientu 3,2, kas veidotu 1413 latu pirms nodokļu nomaksas. Deputātiem vairs netiks piemaksāts par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklēšanu un viņi nesaņems reprezentācijas naudu, sakaru izdevumu kompensāciju un transporta izdevumu kompensāciju. Vienīgā kompensācija būtu par transporta izdevumiem un telpu īri. Šīs kompensācijas maksimālo apmēru plānots veidot atkarībā no deputāta dzīvesvietas un, lai to saņemtu, būs jāuzrāda attaisnojoši dokumenti.

Savukārt tiesnešu un prokuroru darba samaksas apmērs tiks sasaistīts ar valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām. Tādējādi zemākā tiesneša mēnešalga rajona (pilsētas) tiesas tienesim bez darba pieredzes tiesu sistēmā nākamgad plānota 1157 latu apmērā pirms nodokļu nomaksas. Savukārt augstākas instances tiesu tiesnešiem un rajona (pilsētas) tiesnešiem ar lielāku darba pieredzi tiesu sistēmā mēnešalgas būs lielāka - Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga plānota 2655 latu, bet mēnešalga Satversmes tiesas priekšsēdētājam – 3031 lati.

Grozījumu virzītāji iepriekš norādīja, ka tiesnešu atalgojums, salīdzinot ar šo gadu, pieaugs vidēji par 43%, bet zemesgrāmatu tiesnešiem par 81%.

Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, tiesnešiem un prokuroriem paredzēts izmaksāt vienreizēju kompensāciju - starpību starp algu, kas pienāktos, ja likumi netiktu grozīti un no jaunā gada būtu spēkā iepriekšējais regulējums, un starp atlīdzības apmēru, ko paredz jaunā atlīdzības sistēma.

Jau vēstīts, ka tiek apsvērta iespēja vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut arī Latvijas Banku. Par to vēl turpinās diskusijas un Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ valdībai uzdeva līdz 2011.gada martam izstrādāt attiecīgu likumprojektu un sākt konsultācijas ar Latvijas Bankas amatpersonām, savukārt līdz jūnijam šo likumprojektu iesniegt Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!