Foto: LETA
Latvijas lielo pilsētu mēru rocība ir visai atšķirīga – par dažiem no viņiem var teikt, ka viņi ir parādos līdz ausīm.

Interesanti, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs par darbu pilsētas domē  saņem ievērojami mazāku algu nekā viņa kolēģi, toties nesmādē samaksu par darbu dažādās asociācijās un aģentūrās, par ko viņa mazāk turīgie kolēģi, spriežot pēc viņu amatpersonu deklarācijām, samaksu nesaņem. Izpētot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās Latvijas lielāko pilsētu mēru amatpersonu deklarācijas portāls "Delfi" pārliecinājās, ka vairumam mēru lielu daļu ieņēmumu veido dažādi papildu ienākumi. 

Foto: LETA

Lai nu par ko, bet par mazu algu Rīgas mērs Nils Ušakovs sūdzēties nevar - par darbu domē viņš pērn algā saņēmis 19 641,54 latus gadā jeb mazliet vairāk nekā 1620 latus mēnesī, bet Rīgas brīvostas valdes locekļa amats viņam "ienesis" vēl 34 252, 59 latus.

Tiesa gan, neraugoties uz itin prāvajiem ieņēmumiem, galvaspilsētas mēram nav vērtīgu īpašumu - 2010. gadā ražotais "Toyota Land Cruiser" spēkrats, kuru Ušakovs nule kā nomainījis pret "Jeep" markas džipu, viņam bija lietošanā. Savukārt Ušakova mājoklis pieder "New View Estates Latvia" un mērs juridiski ir tikai šī dzīvokļa lietotājs.

Turklāt Ušakovam, saskaņā ar viņa valsts amatpersonas deklarāciju, pērn bija teju 46 tūkstošus latu lielas parādsaistības, pie kam viņš nevar lepoties ar vērā ņemamiem skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumiem. Tās gan ir nedaudz mazākas nekā gadu iepriekš, kad galvaspilsētas domes priekšsēdētāja parādsaistību kopējais apmērs pārsniedza 47,6 tūkstošus latu.

Foto: LETA

Rosīgākā mēra tituls pienākas Latvijas otrās lielākās pilsētas Daugavpils mēram, bijušajam Saeimas deputātam Jānim Lāčplēsim, kurš pilsētas galvas amatu apvieno ar kapitādaļu turētāja pienākumu pildīšanu sešpadsmit kapitālsabiedrībās, darbošanos Latgales plānošanas reģionā un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

2013. gadā Lāčplēsis teju pusgadu nostrādāja Saeimā, par to saņemot 8802 latus lielu algu un 1819 latus lielas kompensācijas. Daugavpils dome mēram pērn algā izmaksājis 8370 latus, bet par darbošanos Latgales plānošanas reģions - 150 latus.  Finanšu ministrija, savukārt, Lāčplēsim izmaksājusi 216 latus.

Lāčplēsim pieder māja, zeme un palīgēkas Šķeltovas pagastā, dārza mājiņa un dzīvoklis Daugavpilī. Turpat Lāčplēsim pieder arī divas garāžas, viena no tām - kopīpašumā ar sievu. Automašīna gan Lāčplēsim ir tikai viena - 2003. gadā ražota "Toyota".

Bezskaidrā naudā Daugavpils mērs uzkrājis 1911 latus. Viņam ir nepilnus 5000 eiro lielas parādsaistības. 

Foto: DELFI

Lai arī Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks ir kapitāldaļu turētājs vairākās pašvaldības kapitālsabiedrībās, Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis un 2013. gadā ieņēma arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidenta amatu, algu viņš saņem tikai par Liepājas mēra un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēža amatu pienākumu pildīšanu. Darbs pilsētas mērijā pērn Seskam ienesis vidēji 1713 latus mēnesī jeb aptuveni 20 555 latus gadā, bet Liepājas Speciālā ekonomiskā zona viņam algā izmaksājusi vidēji 1846 latus mēnesī jeb 22 151 latu gadā.

Sesks ir visai nasks aizdevējs - kopumā viņš izsniedzis divus aizdevumus, kuru kopējā summa pārsniedz 366 tūkstošus latu. Skaidrā naudā Liepājas mērs 2013. gadā glabājis 3200 latus, bet bezskaidrā naudā - maķenīt vairāk nekā 7463 latus. Sesks lieto dienesta automašīnu - 2011. gadā ražotu "Volkswagen", bet, pamatojoties uz ģenerālpilnvaru, viņa rīcībā ir arī 2002. gada ražojuma "Subaru Impreza". Kopīpašumā ar sievu viņam pieder māja Nīcas novadā, 400 latus vērtas "Viesnīca Kalnmuiža" kapitāldaļas, kā arī 9800 latus vērtas SIA "Muni 27" kapitāldaļas. 


Foto: F64
Foto: LETA

Turīgākā mēra titulu jau daudzus gadus saglabā Ventspils mērs Aivars Lembergs. Lembergs, kurš tranzītpilsētas mēra amatu apvieno ar Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekļa, basketbola kluba "Ventspils" prezidenta, Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja, Ventspils Attīstības aģentūras prezidenta un vēl divu asociāciju valdes locekļa amatiem.

Turīgākais no lielo pilsētu mēriem domē saņem mazāku algu nekā viņa kolēģi - saskaņā ar Lemberga deklarāciju, Ventspils dome viņam pērn algā gada laikā izmaksājusi nepilnus 12 190 latus. Dāsnāka pret Lembergu bijusi Latvijas Tranzītbiznesa asociācija, kas viņam gada laikā izmaksājusi 14 407 latus, bet vēl lielāku algu - veselus 33 000 latu viņam 2013. gada laikā izmaksājusi Biznesa attīstības asociācija.  Ventspils attīstības aģentūrā Lembergs, spriežot pēc deklarācijas, nopelnījis 58 800 latus, bet Ventspils brīvostas pārvaldē - 34 683 latus. Lai arī Lembergam pieder vairāk nekā 423 tūkstoši "Latvijas Kuģniecības" akciju, kā arī kapitāldaļas vairākos citos tranzītbiznesa uzņēmumos, lielākos ieņēmumus viņš pērn guvis no "Valters un Rapa", kas viņam izmaksājusi 63 371 latu.

Lembergam pieder kopumā pieci zemesgabali Puzē un Ugālē, kā arī māja un zeme Rīgā, un dzīvoklis Ventspilī. Vēl viens Ventspilī esošs dzīvoklis ir Lemberga valdījumā. Līdzīgi kā citus gadus, kā vienīgo sev piederošo vieglo automašīnu Lembergs ir deklarējis 1997. gada "Opel Tigra". Viņam gan pieder arī furgons "Volkswagen Caddy" un "Toyota Hilux", kas, pēc deklarācijas iesniedzēja domām, ir uzskatāma par kravas automašīnu. Lembergs deklarējis arī sešas airu laivas un vienu motorlaivu, kā arī vienu laivu pārvadāšanai domātu piekabi un vienu kravas kastes tipa piekabi.

Protams, nevienu nepārsteidz tas, ka Lembergs "steidzamām vajadzībām" glabā itin paprāvus skaidrās naudas uzkrājumus - atbilstoši deklarācijai, skaidrā naudā viņš atlicis 40 000 latu, 45 000 ASV dolāru, 50 000 eiro un 1100 britu mārciņu. Savukārt bezskaidrā naudā Ventspils mērs 2013. gadā glabājis kopumā 178 123 latus, 36 080 ASV dolārus, 896 Šveices frankus un 4203 eiro.

Tiesa gan, arī Lemberga parādsaistības ir visai ievērojamas - savā deklarācijā viņš norāda, ka ir aizņēmies 7 589 946 latus, 3,5 miljonus ASV dolāru un vēl 1 796 303 eiro.  Pats Lembergs ir izsniedzis vienu aizdevumu 163 340 latu apmērā.

No Lemberga iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas izriet, ka lielākos tēriņus viņam pērn sagādājusi nepieciešamība maksāt par advokātu pakalpojumiem tiesvedībās - par juridiskajiem pakalpojumiem Ventspils mērs samaksājis 31 460 latu un 12 357 Šveices frankus.  

Foto: LETA

Valmieras mērs Inesis Boķis par darbu domē pērn kopumā saņēmis 21 171,43 latus jeb mazliet vairāk nekā vidēji 1764 latus mēnesī. Boķis nav guvis gandrīz nekādus papildu ieņēmumus, ja neskaita 6,59 latus lielus procentu maksājumus no "Nordea bank Finland PLC" Latvijas filiāles.

Spriežot pēc Valmieras mēra amatpersonas deklarācijas par 2013. gadu, viņam pieder tikai viens spēkrats - 2004. gadā ražota "Honda" markas vieglā automašīna. Bezskaidrā naudā Boķis "Nordea" uzkrājis 3643,35 eiro un 2375, 60 latus, bet "Seb bankā" viņš glabā 490,12 latus un 2688, 17 eiro. Valmieras mēram pieder 160 "Ventspils naftas" akcijas. 

Foto: LETA

Par čaklu mēru varam uzskatīt Rēzeknes domes priekšsēdi Aleksandru Bartaševicu, kas paralēli pilsētas galvas darbam, pērn paspējis darboties kā kapitāldaļu turētāja pārstāvis veselās divpadsmit Rēzeknes pašvaldības kapitālsabiedrībās. Gada beigās Bartaševičs nolēmis atteikties no kapitāldaļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanas "Austrumlatvijas koncertzālē", bet darba viņam netrūkst vēl arvien, jo Rēzeknes mērs ir arī Latgales plānošanas reģiona loceklis un diplomdarbu pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.

Tiesa gan, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, atšķirībā no dažiem saviem kolēģiem, kam kapitāldaļu turētāja pārstāvja "gods" ir arī papildu ieņēmumu avots, Rēzeknes mērs par kapitālsabiedrību "pieskatīšanu" algu nesaņem. Viņa lielākais ienākumu avots ir domes maksātā alga - 2013. gadā tā sasniegusi 18 717 latus jeb vidēji 1559 latus mēnesī, kamēr Latgales plānošanas reģions viņam pērn algā izmaksājis vien 150 latus, bet Baltijas Starptautiskā akadēmija - nieka 55 latus.

Spriežot pēc valsts amatpersonas deklarācijas par 2013. gadu, Bartašēvičam nepieder nedz nekustamie īpašumi, nedz transportlīdzekļi. Viņš gan deklarējis 78 tūkstošus latu lielu aizdevumu, kā arī 12 900 eiro lielu bezskaidrās naudas uzkrājumu. 

Foto: LETA

Viens no čaklākajiem Latvijas lielo pilsētu mēriem ir ilggadējais Jēkabpils "galva" Leonīds Salcevičs, kurš paralēli darbam pilsētas domē ir arī zemnieku saimniecības īpašnieks,  kapitāldaļu turētāja pārstāvis uzņēmumos "Jēkabpils siltuma", "Jēkabpils ūdens", "Jēkabpils pakalpojumi" un "Pils rajona Namu pārvalde", kā arī privatizējamajā uzņēmumā "JK namu pārvalde". Turklāt Salcevičs ir arī "Basketbola klubs Jēkabpils" valdes priekšsēdētājs. Tādēļ paralēli darba algai par darbu Jēkabpils "mērijā", Salcevičs saņem algu arī par kapitāldaļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanu. Par domes vadīšanu viņš pērn nopelnījis 19 831,14 latus gadā jeb vidēji 1652 latus mēnesī, bet pašvaldības kapitālsabiedrību "pieskatīšana" pērn viņa ienākumus papildinājusi par 8581 latu. Vēl Salcevičs saņēmis kopumā 11 004 latus lielu pensiju, bet viņa ieņēmumi no saimnieciskās darbības bijuši visai niecīgi - tikai 290 latus lieli.

Salceviča valdījumā ir divi zemes gabali Ābeļu un Elšņu pagastos, māja un saimniecības ēka, kā arī veikals un ēdnīca Ābeļu pagastā, bet viņam piederošais dzīvoklis atrodas Rīgā. Ilggadējam Jēkabpils mēram ir nepilnus 16 tūkstošus eiro lielas parādsaistības, kā arī 3500 latus lieli skaidrās un teju 9000 latu lieli bezskaidrās naudas uzkrājumi. 

Foto: LETA

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis ļoti rūpējas par pašvaldības uzņēmumu darbību - viņš pats pilda kapitāldaļu turētāja pārstāvja funkcijas desmit dažādos Jūrmalas domes uzņēmumos, pat tādos, kuru darbības jomas ir šķietami nesavienojamas - SIA "Jūrmalas kapi" un SIA "Dzintaru koncertzāle".

Teju visās kapitālsabiedrībās Truksnis saņēmis algu, kopumā gan nopelnot tikai 5396 latus gadā. Tikmēr par Jūrmalas domes vadīšanu viņš algā saņēmis 19 580 latus gadā jeb vidēji 1631 latu mēnesī.

Spriežot pēc Trukšņa deklarācijas, Jūrmalas mērs nemaz nedzīvo paša vadītajā pilsētā - viņam kopīpašumā ar sievu lietošanā ir dzīvoklis Jelgavā. Jūrmalā gan Truksnim pieder zemesgabals. Vienīgais Jūrmalas mēram piederošais spēkrats ir 2005. gadā ražota automašīna "KIA Sportage". Jau ilgus gadus Truksnim pieder arī 1980. gadā ražotas "Audi" automašīnas virsbūve. Skaidrā naudā Jūrmalas mērs glabā 3000 eiro, bet bezskaidrā naudā bankās - 12 028 latus, 5,94 ASV dolārus un 24 378 eiro. Turklāt Truksnis ir izsniedzis 44 780 eiro lielu aizdevumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!