Foto: F64
Lobēšana, kad algoti darbinieki dodas pie politiķiem vai ierēdņiem ar mērķi kāda interesēs panākt vēlamo lēmumu, Latvijā nav nekas jauns, bet regulējuma šajā jomā joprojām nav. Līdz šim no 13 ministrijām informāciju par lobijiem ir publiskojušas tikai trīs, svētdien vēstī raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

Pie jomas regulējuma strādā jau kopš 2007. gada, taču divi mēģinājumi to sakārtot bijuši neveiksmīgi. Arī trešais mēģinājums ieviest lobēšanas tiesisko regulējumu draud izgāzties, jo Saeimā tam trūkst atbalsta, skaidro raidījums.

Viena no ministrijām, kura ir publiskojusi informāciju par lobētājiem, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Dati tiek atjaunoti vidēji reizi pusgadā, bet informācija tiek ne vien papildināta, bet arī dzēsta. Nedēļas sākumā sarakstā bijis atrodams uzņēmēja Gunāra Ķirsona vārds, bet vēlāk tas vairs nav atrodams. Ministrijā raidījumā skaidroja, ka Ķirsons ar lobēšanu vairs nenodarbojoties.

Informācija par lobētājiem ir arī Labklājības ministrijas mājaslapā. Taču tur jaunākais ieraksts datēts ar 2013.gadu. Par lobētājiem vēl informē Veselības ministrija, kuras mājas lapā atrodami četri ieraksti. Jaunākais no tiem veikts pirms gada.

Par nepieciešamību ieviest lobēšanas tiesisko regulējumu iestājas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Birojā raidījumam stāsta, ka tas ļautu nošķirt, kas ir legāla lobēšana un kas – krimināli sodāma tirgošanās ar ietekmi. Par pēdējo draud līdz pat pieciem gadiem cietumā.

Lai ziņas par lobētājiem liktu atklāt ar likuma spēku, ir tapušas divas koncepcijas un nodibinātas vairākas darba grupa. Tapa pat Lobēšanas atklātības likums, taču 2014. gadā to noraidīja, kas bijis viens no Laimdotas Straujumas (V) valdības pirmajiem lēmumiem. Turklāt tā vietā, lai novērstu trūkumus un tomēr pieņemtu jaunu likumu, Straujumas valdība uzdeva sagatavot izmaiņas jau esošajos, ziņo "LNT Ziņu top 10".

Patlaban apstiprināšanu valdībā gaida divi likumprojekti - labojumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kur definēta lobēšana, un izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas paredz deputātiem atklāt, ar kādam formālām un neformālām sabiedrības grupām vai personām notikušas konsultācijas.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) iestājas par lobēšanas atklātību, un sagaidāms, ka minētie likumprojekti jau drīzumā nonāks valdības darba kārtībā. Taču atbalstu tie gūs vien tādā gadījumā, ja jaunais regulējums netiks atzīts par pārāk birokrātisku, skaidrojis premjers.

Jaunajam risinājumam gūstot valdības atbalstu, galavārdu teiks Saeima. Taču, kā liecina raidījuma veiktā aptauja, izmaiņām Saeimas kārtības rullī nav vairākuma atbalsta.

Parlamentā pārstāvētās lielākās partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs uzskata, ka problēma tiek risināta no nepareizā gala. Viņaprāt, lobisms vismazāk notiek caur likumdevēju. Pārsvarā tās ir reālās varas institūcijās, kādas ir Ministru kabinets, koalīcijas padome, varas partijas.

Skeptiski noskaņoti ir arī koalīcijas partiju līderi. Viņi neatbalsta Kārtības ruļļa labošanu, jo šaubās, vai ar piedāvātajām izmaiņām tiks sasniegts mērķis. Atsevišķi politiķi par to saista ar KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka "nevaldāmo vēlmi pārvēlēties otrreiz". "Es uz šo vairāk skatos, kā uz tādu darbības imitāciju, kurā parādīt, kā viņš cīnās par sabiedrības interesēm un kāpēc viņu vajadzētu pārvēlēt. Bet katrā ziņā jebkurš jautājums, kas attiecas uz likuma pieņemšanu, vai tur nav kādas slēptas intereses, vai netiek iegūti kādi labumi nepastarpināti, viennozīmīgi ir diskutējams," sacījusi "Vienotības" frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

Lobētāju asociācijas pārstāvis Didzis Šmits prognozē, ka centieni ieviest lobētāju tiesisko regulējumu atkal izgāzīsies. "Mani diemžēl neatstāj tā pati izjūta, ka atkal tas jautājums pacelts un atkal risināts spītīgi ne tā, kā visur citur pasaulē, bet kaut kā savādāk. Un beigsies ar kārtējo fiasko. Diemžēl," raidījumam atzinis Šmits. Viņaprāt, risinājums jau sen būtu atrasts, ja būtu vēlme un izpratne.

Pērn publiskotajā ziņojumā "Lobēšanas atklātība Latvijā" secināts, ka atklātības trūkums negatīvi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Palielinās iespēja, ka lēmumi tiek pieņemti par labu šauram interešu lokam.

Raidījums prognozē, ka, iespējams, jauns stimuls Latvijai būs pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Organizācija savas dalībvalstis mudina noteikt vienotas prasības lobēšanas regulējumā, paredzot konkrētus labas pārvaldības principus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!