Šis dokuments tapis pēc tam, kad Saeima pērnā gada jūnijā negaidīti atbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu, kas paredzēja uzlikt skolām par pienākumu aizsargāt skolēnus no netikumiskas audzināšanas un tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst Izglītības likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.
Grozījumi izpelnījušies asu kritiku, tostarp izskanējušas aizdomas, ka šādi tiks ieviesta mācību līdzekļu cenzūra. Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja gadījums, kad Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja, dzejniece un literatūrzinātniece Iveta Ratinīka saņēma aizrādījumu par "netikumīga" dzejoļa pasniegšanu un analīzi stundā.
Izglītības ministrija (IZM) izstrādājusi dokumentu, kas ietver 12 praktizējamus tikumus un izkopjamas vērtības un to iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK). Valdība par vadlīniju apstiprināšanu lems piektdien, 15. jūlijā.
12 izkopjami tikumi un to skaidrojums
Kā liecina noteikumu projekta anotācija, ir 12 tikumi, kas audzināšanas procesā ir izkopjami un praktizējami. Vadlīnijās sniegts arī šo tikumu skaidrojums.
- atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
- centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
- drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
- godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
- gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;
- laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
- līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
- mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā; atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;
- savaldība – pašregulācija, uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un cita cilvēka cieņu un brīvību;
- solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;
- taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
- tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).
Kas un kā būs jāizkopj skolēniem
Izskatīšanai valdībā iesniegtajā dokumentā teikts, ka audzināšana ir izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tikumiskas attīstības veicināšana un attieksmju veidošana, liecina noteikumu projekta anotācija.
Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā.
"Tikumiskās vadlīnijas" paredz izglītojamā izpratnes, atbildīgas attieksmes un rīcības veicināšanu, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, skaidrots noteikumu projektā.
Vienlaikus noteikumu projektā norādīts, ka "vērtību apliecināšanai un īstenošanai dzīvē gan mācību, gan audzināšanas procesā kā būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi noteikti atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance".
"Tikumiskajās vadlīnijās" ir iekļautas izglītības iestādes un pedagoga darbības principi audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā, uzsvērta pedagoga profesionālā neatkarība un atbildība par mācību un audzināšanas darbā izmantojamo mācību līdzekļu un metožu izvēli un to atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.
Tāpat noteikumu projektā reglamentēti Latvijas valsts simbolu – valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa – lietošanas noteikumi izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos, noteikti pasākumi, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs.
Vadlīnijas liedz pedagogiem ar savu rīcību un pausto viedokli diskreditēt izglītības iestādi un valsti un veikt aģitāciju. Noteikumu projekts paredz, ka skolotāji ievēro politisko un reliģisko neitralitāti.
Nepopularizēs šķīstību līdz laulībām un tautas ataudzes nodrošināšanu
Kā izriet no izskatīšanai valdībā iesniegtajiem dokumentiem, visvairāk apspriestie jautājumi sabiedriskajās diskusijās bijuši par audzināšanas mērķi un uzdevumiem, atsevišķu vērtību, piemēram, laulības un ģimenes, kā arī kristīgo un tradicionālo vērtību, latviskās dzīvesziņas atspoguļojumu un interpretāciju.
Vienlaikus diskusijās izteikti dažādi priekšlikumi vērtību ētiski filozofiskā pamatojuma izveidei un atsevišķu jēdzienu lietojumam.
Diskutējot par ģimenes un laulību jēdzieniem un to interpretāciju, tika ierosināta, piemēram, šķīstība līdz laulībām, tautas ataudzes nodrošināšana.
Tāpat tika izteikti atšķirīgi viedokļi par pedagoga profesionālo autonomiju un Izglītības likumā noteikto atbildību par savu darbu un vecāku iesaisti izglītības procesa īstenošanā.
Kā uzsver vadlīniju anotācijas autori, tajās nav ņemts vērā ierosinājums, runājot par laulību, atkārtot Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā noteikto, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Tāpat tajās nav ņemti vērā ierosinājumi tikumu uzskaitījumā iekļaut tādus tikumus kā – "uzticību", "patiesīgumu", "vīrišķību", "sievišķību", kā vērtību "mīlestību", paredzēt, ka dzimumdzīves jautājumi aplūkojami saistībā ar bērnu un jauniešu gatavošanu ģimenes dzīvei un laulībai.
Noteikumu projektu Valsts izglītības satura centrs izstrādāja vairākos posmos, piesaistot dažādu institūciju, tostarp ministriju, un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
