Aprakstot tautsaimniecības stiprināšanas prioritāti, deklarācijas jaunākajā versijā papildināts, ka, pateicoties atvērtā darba tirgus radītajai ietekmei un labai uzņēmējdarbības videi, Latvijas darba devējiem privātajā sektorā būs jāspēj nodrošināt reāls algas pieaugums.
Pieminot vidēja termiņa politikas izstrādi, deklarācijas jaunajā versijā minēts, ka, pārskatot nodokļu un nodevu sistēmu, tiks sabalansēti valsts attīstības mērķi, budžeta ieņēmumi un izdevumi. Savukārt ēnu ekonomikas apkarošana tiks noteikta kā horizontāls valdības darba uzdevums, bet pasākumos ēnu ekonomikas mazināšanai ir iekļauts uzdevums panākt stingrākus sodus par aplokšņu algām. Par nozari atbildīgajai ministrijai būs jācenšas uzlabot un attīstīt Padziļinātas sadarbības programmu jeb tā dēvēto "balto sarakstu" Valsts ieņēmumu dienestā un palielināt priekšrocības programmas dalībniekiem.
Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, deklarācija papildināta ar uzdevumu ieviest darba tirgu apsteidzošu pārkārtojumu sistēmu, kas ļautu savlaicīgi pielāgoties darba tirgus vidēja termiņa izaicinājumiem. Jaunā valdība arī apņemas meklēt iespējas sabalansēta finansējuma nodrošināšanai lauksaimniekiem, lai pieaugot Eiropas Savienības fondu Vienotajam platību maksājumam, saglabātu proporcionālu valsts atbalsta finansējumu. Ekonomiskās izaugsmes veicināšanai paredzēts arīdzan mērķtiecīgi izskatīt un izmantot Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu iespējas investīcijām Latvijā.
Deklarācijā ir noteikts uzdevums par finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīgu aktivizēšanu, kas papildināts ar uzdevumu padziļināti vērtēt finanšu instrumentu plašākas izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu apjomīgāka un ilglaicīgāka valsts atbalsta pieejamību. Līdztekus jaunā valdība apņēmusies veicināt fizisko personu kapitāla nonākšanu saimnieciskajā apritē.
Deklarācijas jaunās versijas ievads ir papildināts ar informāciju par gatavošanos valsts simtgades svinībām - valdības uzdevums būšot laicīgi gatavoties šim notikumam, izveidojot programmu, kas dos iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam godam un lepni svinēt svētkus. "Vienlaikus Latvijas valsts simtgades svinībām ir jākalpo par ilgtermiņa ieguldījumu valstiskuma apziņas stiprināšanā un Latvijas tautas saliedētības nostiprināšanā, kuras pamatā ir kopīgas nacionālās vērtības un vienota sociālā atmiņa," teikts dokumentā.
Dokuments arī papildināts ar jauniem uzdevumiem tiesu sistēmas sakārtošanai, piemēram, nosakot, ka ir jāpabeidz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reforma un jāīsteno administratīvo pārkāpumu sistēmas reforma. Nozares ministrijai būs jāparūpējas, lai tiek izveidotas lielākas un spēcīgākas tiesas, izlīdzināta tiesnešu noslodze, samazināti lietu izskatīšanas termiņi.
Savukārt demogrāfiskās situācijas uzlabošanas nolūkā deklarācijas teksts papildināts ar apņēmību virzīties uz "trešā bērna" politiku, bet līdz valsts simtgadei varētu tikt izstrādāta visaptveroša valsts atbalsta programma ģimenēm, kurās audzina bērnus. Tikšot vērtētas arī iespējas palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā par bērnu kopšanas laiku pilnā apmērā no vecāku pabalsta.
Kā ziņots, nākamās valdības darba plānu tradicionāli paredzēts atspoguļot tās deklarācijā. Dokumenta tekstu plānots pabeigt šīs nedēļas laikā - līdz 5.februārim, iepriekš norādīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Einārs Cilinskis.
No politiķu izteikumiem izriet, ka pagaidām darbs pie deklarācijas veidošanas norit pietiekami raiti un nekādas lielas domstarpības sarunās nav iezīmējušās.
Nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums.
