Turklāt biežāk izplatītie grauzēji mājokļos ir peles, bet no kukaiņiem mājokļos biežāk sastopami prusaki. Zīmīgi, ka peles biežāk dzīvo koka mājās ar krāsns apkuri - 40,4%, bet prusaki - betona un ķieģeļu mājās ar centrālo apkuri - 15,3%.
Salīdzinoši retāk nekā divi iepriekš minētie parazīti dzīvokļos ieklīst žurkas, faraonskudras un kodes.
Žurkas sastopamas 2,8% mājokļu, turklāt vairāk to mīt mājokļos ar krāsns apkuri (7,8%) un ēku pirmajos stāvos (5,5%).
Arī faraonskudras sastopamas 2,8% Latvijas iedzīvotāju mājokļos, turklāt biežāk skudras dzīvo ēku agstākajos stāvos. Ar kodēm savukārt ikdienā saskaras 2,7% iedzīvotāju, turklāt biežāk tās mīt mājokļos, kur ir pelējums un krāsns apkure.
Aptaujā iedzīvotāji minējuši ari melnās skudras, blusas, zirnekļus, mitrenes, mušas un odus. Tie sastopami 0,7% līdz 1,5% mājokļu.
BNS jau ziņoja, ka NVVC aptaujā apkopoti pētījuma rezultāti par iedzīvotāju apmierinātību ar uzturu, mājokli, raksturots dzīvesveids un darba vide.
Pētījuma autori uzsver, ka Latvijā ir veikti dažādi pētījumi par demogrāfiju, veselības aprūpi un kaitīgo ieradumu izplatību, tomēr pētījuma par vides faktoru ietekmi uz cilvēku līdz šim nav bijis.
Pētījumā arī noskaidrots, ka ir sakarība starp iedzīvotāju veselības stāvokli un vides faktoru ietekmi uz cilvēku.
Aptaujā piedalījušies 1129 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 75 gadiem.
Pētījumā apkopoti Latvijas iedzīvotāju ikdienas ēšanas ieradumi un to vērtējums, sporta aktivitāšu biežums, slimības, dzīvesveida un darba vides raksturojums un sociālās aktivitātes.