Jūrmalas pilsētas domes nodrošinātie bonusi pašvaldības iedzīvotājiem ir pietiekami, lai jūrmalnieki nesteigtos deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā lētāku sabiedriskā transporta biļešu dēļ, pārliecināts ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS).
Kā galveno motivāciju palikt Jūrmalā Truksnis min nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 70% apmērā pašvaldības teritorijā deklarētajām personām. Jūrmalas mērs uzskata, ka līdzīgus instrumentus vajadzētu izmantot arī Rīgas pašvaldībai, jo tie nekropļo deklarēšanās likuma būtību, kas paredz, ka valsts iedzīvotāji deklarējoties norāda savu aktuālo dzīvesvietas adresi.
Truksnis norādīja, ka Jūrmalā tiek nodrošināti vairāki pakalpojumi, kuru saņēmēji netiek šķiroti pēc deklarētās dzīvesvietas, tajā skaitā pilsētas sabiedrisko transportu bez maksas var izmantot skolēni, studenti un pensionāri un citas pasažieru kategorijas neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Arī brīvpusdienas saņem visi piecus un sešus gadus vecie bērni, kā arī skolēni no 1. līdz 12.klasei neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. "Mums ir labākā sociālā sistēma valstī," uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs.
Jūrmalas mērs atzina, ka Rīgas domes lēmums diferencēt sabiedriskā transporta cenas, liekot Rīgā nedeklarētajiem iedzīvotājiem par transportu maksāt divreiz dārgāk, jūrmalniekiem un pārējiem nerīdziniekiem nav patīkams, tomēr tas neesot arī nekas traģisks, jo pašvaldības palīdzības formas attiecināt tikai uz administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem ir pieņemami un likums to pieļauj.
"Pašvaldība var tādā veidā rūpēties par saviem iedzīvotājiem, bet Rīga ir specifiska ar to, ka tā ir galvaspilsēta, kurā visiem ir darīšanas gribot negribot," piebilda Truksnis.
Jūrmalas mērs pagaidām nekādus sadarbības piedāvājumus saistībā ar sabiedrisko transportu no Rīgas domes vēl nav saņēmis, taču viņš ar tādiem labprāt iepazītos un tos izvērtētu. Ja Rīga piedāvātu vienkārši kompensēt daļu Rīgas sabiedriskā transporta biļetes cenas, pēc Trukšņa domām, tas nebūtu adekvāti, jo iznākums tik un tā būtu tas pats - pašvaldības rīcībā esošie līdzekļi, kas paredzēti sociālajai sistēmai, teritorijas kopšanai, sakārtošanai un labiekārtošanai, samazinātos. "Cik garš, tik plats - īpašas jēgas no tā nebūtu," sacīja Jūrmalas mērs.
Truksnis ir skeptisks, ka Jūrmalas dome varētu sekot Siguldas piemēram un mēģināt šo jautājumu nokārtot bartera veidā. Piešķirt iebraukšanas maksas atlaides rīdziniekiem nebūtu iespējams, jo no oktobra līdz aprīlim iebraukšanas maksa jau tā ir atcelta, turklāt jāņem vērā, ka primāri iebraukšanas maksa ar Ministru kabineta noteikumiem 1996.gadā ieviesta, lai samazinātu transporta plūsmu cauri Jūrmalai un novirzītu to uz apvedceļiem.
Arī attiecībā uz sabiedrisko transportu šādas privilēģijas rīdziniekiem būtu sarežģīti ieviest, jo pasažieri, kas Jūrmalas sabiedrisko transportu izmanto bez maksas, jau tagad netiek šķiroti pēc deklarētās dzīvesvietas. "Iespējams, tāds variants varētu būt, bet potenciālo sadarbības modeli ir grūti vērtēt, jo neesam saņēmuši konkrētus priekšlikumus," norādīja Truksnis.
Kā ziņots, Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) un Siguldas novada domes priekšsēdētāja Uģa Mitrevica ("Reģionu alianse") pārrunas par sabiedriskā transporta izmantošanu noslēgušās ar abpusēji izdevīgiem nosacījumiem abu pašvaldību iedzīvotājiem.
Atvieglojumi tiks paredzēti kā siguldiešiem, kuri izmantos Rīgas sabiedrisko transportu, tā arī rīdziniekiem, kuri apmeklēs Siguldu. Pēc sarunas Rīgas mērs informēja, ka starp abām pašvaldībām pašlaik notiek tehniskās un juridiskās konsultācijas, lai īstenotu šo ideju. Ušakovs cer uz tikpat veiksmīgām pārrunām ar citām Pierīgas pašvaldībām.
Jau ziņots, Rīgas domē 7.oktobrī apstiprināti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz, ka no 1.janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās dubultā - 84 santīmus jeb 1,20 eiro, kas atbilstot brauciena pašizmaksai.
Pēc Rīgas domes teiktā, 1,20 eiro ir brauciena pašizmaksa, bet galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem tiks piemērota 50% atlaide.
Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, kamēr skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas atlaides tiks palielinātas no 60% līdz 80%.
Ar šādu soli Rīgas domes vadība cer pamudināt Rīgā dzīvojošos un strādājošos cilvēkus deklarēties Rīgā, lai tādējādi šo cilvēku maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nonāktu galvaspilsētas kasē. Savukārt Rīgas domes vadība mudinājusi Pierīgas pašvaldības vienoties par nosacījumiem, kā kompensēt saviem iedzīvotājiem biļešu sadārdzinājumu.
Daļa iedzīvotāju ir neapmierināti ar Rīgas domes ieceri palielināt sabiedriskā transporta cenas ārpus galvaspilsētas deklarētajiem iedzīvotājiem, tāpēc portālā "Mana balss" sākta parakstu vākšana par vienādu braukšanas maksu Rīgas sabiedriskajā transportā gan rīdziniekiem, gan nerīdziniekiem.
Pierīgas iedzīvotāji un vairums pašvaldību vadītāju šo ieceri kritizē, norādot, ka tādējādi tiks veicināta fiktīva deklarēšanās, saruks mazāko Pierīgas pašvaldību budžeti, turklāt daudzi Pierīgas iedzīvotāji sabiedriskā transporta vietā izvēlēsies personīgo auto, saasinot satiksmes un gaisa kvalitātes problēmas galvaspilsētā.
Tāpat Rīgai tiek pārmests, ka šāda rīcība neatbilst galvaspilsētas statusam, jo Rīgā koncentrējušies valsts iestāžu, pakalpojumu un kultūras centri, un tādējādi citu pilsētu un novadu iedzīvotāji tiek nepamatoti diskriminēti, jo viņiem būs jāmaksā dārgāk, lai piekļūtu šiem objektiem.
