Izvērtējot reputāciju, būs jāņem vērā visa būtiskākā informācija, kas ir pieejama novērtējuma veikšanai. Valdes vai padomes locekļa kandidātu nevarēs uzskatīt par personu ar nevainojamu reputāciju, ja tā personīgā rīcība vai līdzšinējā profesionālā darbība rada pamatotas šaubas par personas spēju nodrošināt savas darbības objektivitāti un neitralitāti, īstenojot kapitālsabiedrības pārvaldību.
Instrukcijas projektā arī noteikts, ka kandidātiem ir jāpārvalda valsts valoda un vismaz viena svešvaloda tādā zināšanu līmenī, kas nepieciešama valdes vai padomes locekļa uzdevumu profesionālai izpildei. Ir jābūt attiecīgajai izglītībai, kas nepieciešama amata pienākumu pildīšanai, kā arī jābūt iepriekšējai darba pieredzei un profesionālajām iemaņām.
Instrukcijā minēts, ka valdes vai padomes locekļa amatam nevar izvirzīt personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nevar virzīt arī personas, kurām ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību un citu profesionālo darbību.
Kandidātu atlasei būs jāizveido nominācijas komiteja, kurā darbosies vismaz trīs pārstāvji ar balsstiesībām un viens neatkarīgs novērotājs ar padomdevēja tiesībām. Lēmumi tiks pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
Valsts kanceleja norāda, ka instrukcijas mērķis ir nodrošināt, lai valdes un padomes locekļi valsts kapitālsabiedrībās tiktu atlasīti atbilstoši korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, tiktu nodrošināta atklāta, godīga un profesionāla pretendentu atlase. Šos noteikumus paredzēts piemērot valsts akciju sabiedrībām, kas darbojas kā kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai finanšu iestāde.
Šāds dokuments ir nepieciešams, jo patlaban valsts kapitāla daļu decentralizētas pārvaldības apstākļos nav definēti vienoti standarti, prasības attiecībā uz valdes un padomes locekļu atlases procesu. Tāpat Valsts kanceleja norāda uz nepietiekami profesionālu valsts kapitāla daļu pārvaldību un dažādu praksi kapitālsabiedrību valdes locekļu atlases procedūrās.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka, pilnveidojot atlases kārtību, tiks veicināts objektīvs, godīgs un caurskatāms kandidātu atlases process. Viņa uzsver, ka jaunā kārtība atbilst starptautiskajai praksei. "Jautājums par kapitālsabiedrību vadību nav izņēmums, turklāt reformas šajā jomā ir viens no priekšnosacījumiem, lai Latvija sekmīgi pievienotos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai," norāda premjerministre.
