Foto: LETA

Tuvāko piecu, sešu gadu laikā valstij būtu jāatpērk zemes īpašumi gar Latvijas - Baltkrievijas robežu, lai tur īstenotu austrumu robežas ierīkošanas projektu, sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Viņš norādīja, ka, aizverot ciet robežu ar Krieviju, "kļūs aktuāla Baltkrievijas robeža 200 kilometru garumā".

"Uzskatu, ka tuvāko piecu, sešu gadu laikā šim jautājumam noteikti jābūt valstiskai prioritātei, nevis Iekšlietu ministrijas jaunajai politiskajai iniciatīvai," sacīja Kozlovskis.

Ministrs atgādināja, ka Krievijai ir bezvīzu režīms ar Balkrieviju, kas nozīmē, ka nelegālo robežšķērsotāju plūsma "no Krievijas ātri var pārsviesties uz Balkrieviju".

Tāpat Kozlovskis akcentēja, ka finanšu ministrs Jānis Reirs ir piekritis jebkuru brīvo līdzekļu novirzīšanai austrumu robežas stiprināšanai. "Politiski jau neviens nav pret, bet tam visam ir jādabū finansējums. Šajā jomā runājam par atbalstu gan ar ASV, gan Eiropas struktūrām," piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka Kozlovskis informēja, ka austrumu robežas ierīkošana sākusies jau šogad, un šis projekts tiek realizēts uz Latvijas - Krievijas robežas apmēram 270 kilometru garumā, no kuriem 90 kilometru garumā atsevišķos posmos tiks izveidots reāls žogs. Iecerēts, ka robežas iekārtošanas projekta ietvaros žogs mīsies ar video novērošanas ierīcēm un sensoru sistēmām.

"Tas būtu nepieciešams nevis tāpēc, lai uzceltu Ķīnas mūri starp Krieviju un Latviju, bet gan nelegālo robežšķērsotāju ierobežošanai. Atbilstoši procedūrām, personu, aizturot uz robežas, jāsatiekas abu pušu robežu pilnvarotajiem, tiek pieteikts incidents, ka, piemēram, 10 vjetnamieši no Krievijas puses ir šķērsojuši Latvijas robežu, jākonstatē pēdas un Krievijai jāpaņem šie cilvēki pie sevis. Šobrīd pēdu izvērtēšana no Krievijas puses vairs nav tik laba, kā bija līdz šim," skaidroja Kozlovskis.

Ministrs pauda, ka, īstenojot šādu robežas ierīkošanas projektu, Latvija pasargā arī pārējās Eiropas Savienības valstis, jo "ir skaidrs, ka neviena no aizturētajām personām Latvijā nemaz nevēlas palikt".

"Mums būs jārada sistēma, kas novērstu iespēju šķērsot robežu. vai vismaz jāuztaisa tā, ka ir neapstrīdami pierādījumi par pēdu esamību," sacīja ministrs.

Šogad šim projektam piešķirti 0,5 miljoni eiro, bet nākamajā gadā - virs trīs miljoniem eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!