Foto: Reuters/Scanpix
Valdība otrdien uzklausīja ziņojumu par gatavošanos 2021. gada tautas skaitīšanai un vēl darāmajiem darbiem. Ja 2011. gada tautas skaitīšana Latvijā izmaksāja aptuveni 8 miljonus eiro, tad 2021. gadā, šādā pat veidā veicot tautas skaitīšanu, būtu nepieciešami vismaz 10 miljoni eiro, lēš atbildīgās iestādes. Tomēr to iecerēts īstenot aptuveni trīs reizes lētāk.

Savukārt nākamā tautas skaitīšana, izmantojot tikai administratīvos avotus, izmaksās trīsreiz mazāk. Ekonomikas ministrijas budžetā finansējums tautas skaitīšanas nodrošināšanai ilgtermiņa saistībās 2015.-2023. gadā plānots 2,7 miljonu eiro apmērā. Lai varētu veikt nepieciešamos pasākumus, PLMP papildus nepieciešami 85 tūkstoši eiro, bet Valsts zemes dienestam – 0,5 miljoni eiro. Līdz šim abām iestādēm šie līdzekļi valsts budžetā nav piešķirti.

Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām 2021. gadā tiks izmantota administratīvajos avotos un Centrālās statikas pārvaldes (CSP) apsekojumos iegūtā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.

Šo datu savākšanas metodi 2011. gadā izmantoja Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Austrijā un Slovēnijā, un 2021. gadā šai valstu grupai pievienosies Baltijas valstis, Spānija un Turcija, portālu "Delfi" informēja CSP.

Šogad pirmajā pusgadā notiks galveno tautas skaitīšanas datu lietotāju aptauja par tautas skaitīšanas programmā iekļaujamajiem tematiem, bet līdz gada beigām tiks sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par tautas skaitīšanas datumu.

Šogad turpināsies CSP sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm, lai personu līmenī saņemtu datus par studentiem, kuri studiju laikā dzīvo dienesta viesnīcās. Plānots no pašvaldībām saņemt datus par pašvaldību ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu un patversmju klientiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savukārt turpinās darbu pie studējošo un absolventu reģistra izveides.

Tāpat turpināsies darbs ar iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti saistītu rādītāju iegūšanu no administratīvajiem datu avotiem. CSP speciālisti arī pētīs IZM, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PLMP) u.c. administratīvo datu avotus, kuri satur informāciju par personu iegūto izglītības līmeni, kas ir viens no tautas skaitīšanas rādītājiem, liecina valdībā apstiprinātais ziņojums.

Lai iegūtu papildu informāciju par iedzīvotāju starpvalstu migrāciju, CSP šogad uzsākts darbs, lai sagatavotu 2018. – 2019.gada starpvalstu migrācijas plūsmu paneļapsekojumu, kas nozīmē to, ka divus gadus pēc kārtas tiks aptaujāti tie paši 30 tūkstoši mājsaimniecību. Plānotās izmaksas ir 80 tūkstoši eiro katrā gadā, bet tās vēl ir jāiekļauj 2021. gada tautas skaitīšanas pasākumu plānā, kam nepieciešams valdības atbalsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!