Uzdevumi noteikti, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietverto, pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM).
Tostarp EM līdz 2017. gada 1. janvārim uzdots izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tostarp uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu.
Līdz 2017. gada 1. martam ministrijai uzdots izvērtēt un nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus tiesību aktos, nosakot pienākumu būvspeciālistam, kurš ir veicis būves tehnisko apsekošanu, informēt būvvaldi vai Būvniecības valsts kontroles biroju gadījumos, kad ēkas ekspluatācijas ietvaros sagatavotajā būves tehniskās apsekošanas atzinumā ir norādīts uz nepietiekamu ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti un ēkas īpašnieks neveic pasākumus to novēršanai.
Iekšlietu ministrijai līdz 2016. gada 30. septembrim Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēku būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju, papildu nepieciešamo personālu esošo struktūrvienību nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, kā arī speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādi, un papildus nepieciešamo finansējumu 2018. gadam un turpmākajiem gadiem.
Tāpat jāizvērtē, vai nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos jautājumos, kas attiecināmi uz personu ar invaliditāti evakuēšanu ārkārtas gadījumos, bet līdz 2016. gada 1. decembrim sadarbībā ar citām iestādēm jāizstrādā profesionālās pilnveides programmas "Apsardzes darbs" paraugprogramma.
Līdz 2017. gada 1. martam ministrijai uzdots izvērtēt un nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus tiesību aktus apsardzes darbības jomā jautājumos, kas attiecināmi uz kopējām prasībām apsardzes veidiem apsardzes komersantam, bet līdz 2018. gada 30. martam - iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par šūnu apraides sistēmu un citām iespējamajām apziņošanas sistēmām, to ieviešanas un uzturēšanas izmaksām.
Labklājības ministrijas uzdevumi saistīti ar informatīvi izglītojošu materiālu izstrādi darbinieku rīcībai ārkārtējās situācijās, lai veicinātu darbinieku informētību par pareizu un drošu rīcību (2016. gada 1. oktobris), kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem, paredzot pašvaldību sociālās palīdzības saņemšanas iespēju krīzes situācijās un ietverot likumā „krīzes situācijas" definīciju (2016. gada 31. decembris).
Tāpat plānots izstrādāt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumus, paredzot iespēju nodrošināt valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu ārkārtas situācijās cietušajiem un seku likvidētājiem.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uzdots līdz 2016. gada 1. septembrim izstrādāt vienotu psiholoģiskās palīdzības sniegšanas organizēšanas kārtību psiholoģiskās un psihoemocionālās palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijās un papildināt Valsts katastrofu medicīnas plānu, bet Veselības ministrijai kopā ar dienestu līdz 30. decembrim uzdots sagatavot priekšlikumus katastrofu medicīnas sistēmas darbību un nozares apdraudējumu pārvaldīšanas regulējošās normatīvās bāzes pilnveidošanai.
Līdz šā gada beigām ministrijai valdībā jāiesniedz Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikumu grozījumi, paredzot iespēju nodrošināt valsts finansētu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu ārkārtas situācijās cietušajiem un seku likvidēšanā iesaistītajiem.
Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 2017. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespēju samazināt vispārizglītojošo studiju kursu apjomu kredītpunktos.
Tāpat valdība uzdeva atsevišķus uzdevumus vairākām institūcijām kopā, piemēram, līdz 2016. gada 1. jūlijam Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru, Iekšlietu ministriju un Veselības ministriju uzdots iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā sniegts izvērtējums par personas datu publiskošanu katastrofu situācijās.
Veselības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai līdz 1. septembrim uzdots izvērtēt situāciju un vienoties par nepieciešamajiem risinājumiem, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem bīstamajā zonā katastrofas vietā, bet Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Veselības ministriju līdz 1. novembrim uzdots izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt informācijas aprites algoritmus starp katastrofu pārvaldībā iesaistītajiem dienestiem.
Jau vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas galaziņojumā vērsta uzmanība uz vairākām nepilnībām, tostarp par nenormālu nosaukta situācija, ka jaunajam būvniecības regulējumam nepieciešama virkne uzlabojumu.
Nepilnības atklātas arī būvmateriālu tirgus uzraudzībā un iepirkumu jomā, kur zemākās cenas principa dēļ tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu. Tāpat tiek rosināts arī piešķirt pašvaldībām tiesības atteikt ēku būvniecību ētisku apsvērumu dēļ.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11. novembrī uz vienu gadu.
