"Preses un vārda brīvība ir cilvēka tiesību pamats, stūrakmens. To apzinās ikviena valsts, kurā demokrātija un tās attīstība arvien ir svarīga vērtība. UNESCO LNK uzskata, ka šajā nozarē mūsu valdībai, saistītajām organizācijām, sabiedrībai un galvenokārt pašiem plašsaziņas līdzekļiem ir daudz darāmā. Ir vairāki svarīgi jautājumi, kas risināmi un sakārtojami, piemēram, sabiedrības izglītošanas un mediju izmantošanas jomā, tāpat arī par plašsaziņas līdzekļu iespējām un izaicinājumiem interneta ēras un jauno mediju kontekstā, jo īpaši attiecībā uz dažādu - lietotāja, autora u.c. - tiesību ievērošanu un aizsardzību," norāda UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baltiņa.
Kopš 1993.gada UNESCO 3.maijā atzīmē Preses brīvības dienu.
Kā ik gadu, UNESCO Preses brīvības dienā organizē konferenci. Šogad Preses brīvības dienai veltītās konferences "21.gadsimts: Jaunas robežas, jauni izaicinājumi" uzmanības centrā būs aizvien pieaugošā jauno mediju un sociālo tīklu loma. Konference notiks Vašingtonā no 1.maija līdz 3.maijam interaktīvajā mācību centrā "Newseum". Konferenci organizē UNESCO, ASV Valsts departaments un vairāk nekā 20 UNESCO partneri pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā.
Pasākumi par godu Preses brīvības dienai norisināsies vairāk nekā 100 valstīs, bet īpašs notikums iecerēts 4.maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) galvenajā mītnē Ņujorkā, kur tiks svinēta 20.gadadiena kopš 1991.gadā pieņemtās Vindhūkas deklarācijas, kuras galvenais nolūks ir sekmēt brīvu, plurālistisku un neatkarīgu preses darbu visā pasaulē.
Vašingtonā 3.maijā tiks pasniegta arī UNESCO Preses brīvības balva. Par 2011.gada laureātu žūrija 12 speciālistu sastāvā atzinusi pašlaik ieslodzījumā esošo Irāņu žurnālistu Ahmadu Zeidabali. Viņš bija viens no tiem, kuri mēģināja gāzt valdību, apsūdzot to sazvērestībās, ar t.s. "soft revolution" jeb "klusās revolūcijas" palīdzību. UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova, apstiprinādama žūrijas lēmumu, ir aicinājusi Irānu atbrīvot Zeidabali no ieslodzījuma, uzsvērdama, ka savā karjerā viņš vienmēr ir drosmīgi un nemitīgi iestājies par preses un vārda brīvību, kas ir cilvēka pamattiesības, ikviena pilsoniskās brīvības galvenā sastāvdaļa.
1997.gadā izveidotās balvas mērķis ir godināt tās personas, organizācijas vai institūcijas, kas devušas vērā ņemamu ieguldījumu, aizstāvot vai veicinot preses brīvību jebkur pasaulē, īpaši, ja tas ir bijis saistīs ar apdraudējumu veselībai vai dzīvībai.
Preses brīvības dienā UNESCO mudina ar klusuma brīdi godināt tos žurnālistus visā pasaulē, kuri ir atdevuši dzīvību par cilvēku tiesībām būt informētiem, pildot savus profesionālos pienākumus. Lai gan Latvija Pasaules preses brīvības kartē netiek ierindota to vairāk nekā 40 valstu lokā, kur preses brīvība uzskatāma par apdraudētu, arī UNESCO LNK aicina ikvienu atcerēties, piemēram, Andri Slapiņu, Gvido Zvaigzni, Gundaru Matīsu u.c.