Piektdien, 1. jūlijā, aprit septiņi gadi, kopš Rīgas mēra krēslā sēdies Nils Ušakovs (S). Viņa valdīšanas laiks iezīmējies ar iepriekš nebijušu politisko stabilitāti pašvaldībā. Rīgas dome (RD) pati portālam "Delfi" uzskaita daudzus labos darbus, kuri šajos gados jau paveikti, kā arī vēl tikai gaidāmi, savukārt domes opozīcija nežēlo skarbus vārdus Ušakova neizdarībām.
Domes opozīcija atzīmē, ka, no vienas puses, Rīga var lepoties ar virkni sakoptu parku un atpūtas vietu, taču, no otras – Latvijas galvaspilsēta nevar īpaši dižoties ar tālākās attīstības vīziju un būt priecīga par korupcijas skandāliem.
Portāls "Delfi" aicina, jūs, lasītāji, izteikt savu vērtējumu par Rīgas mēra darbu.
Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kādas problēmas RD darbā Ušakova vadībā pamanījusi opozīcijā esošā "Vienotība", kā arī iepazīties ar pašas domes sniegto informāciju par paveikto šajos septiņos gados.
Rīgas mēra valdīšanu Rīgā raksturo trīs lietas – izšķērdība, attīstības vīzijas trūkums un korupcija, sarunā ar portālu "Delfi" kritisku viedokli neslēpj Saeimas deputāts un "Vienotības" Rīgas nodaļas valdes loceklis Vilnis Ķirsis.
Ķirsis norāda, ka Ušakova saimniekošanu Rīgā iezīmē dzīvošana pāri saviem līdzekļiem, jo jau vairākus gadus Rīgas budžets ir arī mīnusa zīmi. Arī nauda, kas tika saņemta "mantojumā" no iepriekšējā domes sasaukuma, "ir veiksmīgi notērēta".
Tāpat Rīgā visus šos gadus ir vērojams attīstības vīzijas trūkums. "Mēs kaut kur dreifējam, bet, kurp mēs ejam, īsti nav skaidrs. Vai mēs būsim Rīgā – rūpniecības pilsētā, vai studentu pilsētā, kurp brauc cilvēki mācīties no visas pasaules, vai arī mēs būsim Rīgā - darījumu centrā," skaidro Ķirsis. Lai vīzijas trūkumu kompensētu, Rīga izmanto virkni ārišķību. "Mums visu laiku ir svētki, mums ir salūts, mums ir smuki parciņi, muzejs ir uztaisīts un tā tālāk. Arēji labi un viegli pasniedzamas lietas, bet realitātē tas, kurp mēs virzāmies, īsti nav skaidrs."
Ķirša ieskatā, Rīgas mērs ir radījis matricu jeb virtuālo Rīgu. "Ir svarīgi, kāda Rīga izskatās cilvēkam medijos, internetā un sociālajos tīklos, ar domu, lai viņš neskatās, kāda tā ir īstenībā," pukojas Ķirsis.
Ušakova valdīšanu Rīgā iezīmējot arī virkne korupcijas skandālu. Tāpat ļoti slikta tendence, kas vērojama pēdējā laikā, ir mēra pārstāvētā politiskā spēka cilvēku parādīšanās ierēdniecībā, skaidro deputāts.
Savukārt, runājot par konkrētām nozarēm un neizdarītām lietām Rīgā, Ķirsis iezīmē problēmas uzņēmējdarbības vidē, infrastruktūrā un Rīgas kapitālsabiedrību pārvaldībā.
"Pilsēta ir vieta, kur cilvēkam dzīvot, un pilsēta ir vieta, kur cilvēkam strādāt. Rīgā izpaliek redzējums par pilsētu kā vietu, kur cilvēkam strādāt. Absolūti nav nekādas investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas politikas," uzsver Ķirsis. "Rīga nav cilvēks, kas ir gatavs izlīst no ādas, lai izpatiktu kādam investoram. Ja Rīgā ir bijušas investīcijas, tad tas ir tikai tāpēc, ka Rīgai ir savas priekšrocības – daudz cilvēku, lidosta un tā tālāk, bet ne jau mērķtiecīgas Rīgas domes politikas dēļ."
Sarunā ar portālu "Delfi" Ķirsis piemin Viļņas praksi. Neilgi pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības Viļņas dome vērsusies pie uzņēmumiem Lielbritānijā, paužot savu gatavību tos uzņemt pie sevis. "Sagaidīt kaut ko tādu no esošās Rīgas domes būtu neiespējami," pieļauj Ķirsis.
Turklāt problēmas Rīgai ir ne tika ar investīciju piesaisti, bet arī ar pašu uzņēmējdarbības vidi, savu redzējumu skaidro Ķirsis.
Un vienlaikus Rīgai nevedas ar ieguldījumiem infrastruktūrā. "Tas sasaucas ar ārišķību, jo, kāpēc gan naudu ieguldīt lietus infrastruktūrā, ja vienreiz-divreiz gadā tāds lietus uzlīst. Labāk naudu ieguldīt smukā parciņā, kurp cilvēki ies un ko redzēs katru dienu. Tur ir liela problēma," uzsver Ķirsis, piebilstot, ka arī ielas kopumā ir ļoti sliktā stāvoklī.
Akmeni Ušakova dārziņā Ķirsis met arī par lielajiem infrastruktūras projektiem, "kuri absolūti nekust no vietas". Piemēram, Rīgas Ziemeļu transporta koridors - "tā ir sadaļa, kas prasa milzīgu naudu, un te tas rezultāts var būt nav tik acīmredzams," skaidro Ķirsis, atzīmējot, ka tas pilsētai ir ļoti svarīgs projekts, jo var uzlabot ne tikai gaisa kvalitāti, bet arī samazināt sastrēgumus Rīgā.
Īpaši izteiktas problēmas vērojamas arī Rīgas kapitālsabiedrību pārvaldībā. "Rīgai ir apmēram 20 uzņēmumi un visa pārvaldība ir tāda, kāda ir. "Rīgas satiksmes" dotācijas aug katru gadu, bet, tajā pašā laikā ir nesaprotamas "e-talonu" sistēmas izmaksas," pauž "Vienotības" Rīgas nodaļas valdes loceklis.
""Rīgas namu pārvaldnieks", tā vispār ir bēdu ieleja. Rīgā pēdējā gadā septiņās ēkās ir iebrukuši, kur kāpņu telpas, kur griesti. Respektīvi, mājokļu politika Rīgā ir zem katras kritikas. Nosiltinātas, ja nemaldos, ir tikai divas mājas pa visiem Nila Ušakova valdīšanas laikiem," norāda Ķirsis. "Mēs redzam ar pieaugošu tendenci šīs brūkošās mājās, kas ir fundamentāli risināms jautājums, ko darīt. Tās mazāk nebruks, būs tikai problēmas ar to. Te tiešām ir milzīgs domes vīzijas trūkums."
Problēmas ir vērojamas arī citās Rīgas kapitālsabiedrībās, piemēram, AS "Rīgas Centrāltirgū", kur "vadītāji viens pēc otra tiek atstādināti", kā arī SIA "Rīgas mežos," pauž Ķirsis.
Rīgas domē (RD) portālu "Delfi" informē, ka septiņu gadu laikā Rīgā ir izveidotas jaunas atpūtas zonas un peldvietas, kā arī rekonstruēti jau esošie parki un piemiņas vietas.
RD min vairākas atpūtas vietas, kas pēdējos gados ir tapušas un turpina attīstīties – Lucavsala, Ķīpsala, AB dambis, Spīķeri. Tāpat dome lepojas ar atjaunotu Grīziņkalna parku, Ziedoņdārzu un Miera dārzu, kur notikusi pilna apjoma rekonstrukcija.
Tāpat šajā laikā pabeigta Augusta Deglava ielas bijušās izgāztuves sakārtošana, kuras gaitā izveidota sakopta teritorija vairāk nekā 24 hektāru platībā, un arī augstākais kalns Rīgā. Tajā ar laiku plānots ierīkot kalnu slēpošanas trasi.
Šo septiņu gadu laikā izveidota arī Ķengaraga promenāde, kas stiepjas vairākus kilometrus gar Daugavu, izveidota jauna peldvieta "Rumbula" un atpūtas zona Anniņmuižas mežā, arī izveidots jauns parks - Pļavnieku parks.
Dome arī veltījusi uzmanību kultūras baudīšanas vietām Rīgā - atjaunots un paplašināts Latvijas Nacionālās Mākslas muzejs, rekonstruēts Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris un kultūras pils "Ziemeļblāzma".
Savukārt šogad sākts darbs pie VEF Kultūras pils rekonstrukcijas, ko plānots pabeigt 2017. gadā.
Runājot par padarīto infrastruktūras sakārtošanā, domē uzskaita ielu, tiltu un iekšpagalmu remontus.
2012. gadā RD sākusi īstenot pilsētu iekškvartālu sakārtošanas programmu. Šobrīd ir saremontēta vairāk nekā puse no pilsētas iekšpagalmiem, kas atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes. Līdz šim pašvaldība tam atvēlējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.
Savukārt ielu segums atjaunots Raiņa bulvārī, Kurzemes prospektā, Jūrmalas gatvē, Varavīksnes gatvē, Avotu ielā, tāpat atjaunoti vairāki pārvadi.
Domē lepojas arī ar uzsākto Krišjāņa Barona ielas pārbūvi: 2015. gadā tikusi sākta ielas seguma atjaunošana, to pilnībā nobruģējot un ieviešot rekomendējošo velojoslu. Savukārt nākamgad plānots iestādīt kokus un, sadarbībā ar privātīpašniekiem, sakārtot skvērus.
2014. gadā sācies, kā uzsver RD, "nopietnākais renovācijas darbs ielu infrastruktūras vēsturē" – Salu tilta renovācija. Pie šī tilta atjaunošanas darbs turpināsies līdz pat 2017. gadam.
Pašvaldībā uzsver, ka vēl šā gada būvsezonā ieplānoti nopietni seguma atjaunošanas darbi praktiski visā Brīvības ielas garumā. Brīvības ielā pilnībā tikšot nomainīts ielas segums, savukārt ietvēm tikšot ieklāts bruģa segums, padarot to ērtāku gājējiem. Arī Lāčplēša ielā un Juglas ielā segums tikšot pilnībā nomainīts.
Izglītības iestāžu ēku remontos kopš 2009. gada, ieskaitot 2016. gada plānotās investīcijas, galvaspilsētā ieguldīti aptuveni 200 miljoni eiro. Un, kā skaidro domē, "šīs gan pašvaldību, gan valsts līmenī ir lielākās investīcijas izglītības infrastruktūrā Latvijā kopš valsts neatkarības atjaunošanas".
Šo septiņu gadu laikā 16 skolu ēkas pilnībā renovētas vai restaurētas, 36 skolām nosiltinātas ēku fasādes, restaurētas un dekoratīvi izgaismotas 20 vēsturiskās skolu fasādes, vairāk nekā 20 skolās izremontētas sporta zāles un renovētas aktu zāles.
Vienlaikus kopējie ieguldījumi pirmsskolas izglītības iestāžu ēku un to teritoriju renovācijā no 2009. gada, ieskaitot 2016.gadā notiekošos būvdarbus, ir 52 miljoni eiro.
Rīgā 58 bērnudārziem ir nosiltināti jumti un fasādes, 14 pirmsskolas izglītības iestāžu ēkām ir veikti pilni renovācijas darbi, kā arī veikti dažādi teritorijas sakārtošanas darbi, atjaunojot celiņus pie 68 bērnudārziem, uzstādot jaunus rotaļu laukumus 126 bērnudārziem, nomainot žogus pie 65 bērnudārziem.
Turklāt izveidoti 14 jauni bērnudārzi.
Dome lepojas arī ar to, ka Rīgā tiek maksāti 15 sociālie pabalsti, no kuriem 10 ir pašvaldības brīvprātīgi ieviestie. Pabalstos kopš 2009. gada ir izmaksāti vairāk nekā 160 miljoni eiro.
No šī gada ir ieviests pabalsts brīvpusdienu apmaksai trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērniem no 5.-12.klasei. Bet jau nākamajā mācību gadā pašvaldība nodrošinās brīvpusdienas visiem skolēniem līdz 9. klasei.
Summa, ko dome gadā izlieto sociālajiem pakalpojumiem, kopš 2009.gada ir dubultojusies no 20 līdz 42 miljoniem eiro. Kopumā piešķirti jau vairāk nekā 200 miljoni eiro.
Runājot par pašvaldības un sociālajiem mājokļiem, RD atklāj, ka no 2009. gada ekspluatācijā nodotas 18 dzīvojamās mājas, kurās kopumā ir 1968 dzīvokļi. Imantas 8.līnijā uzbūvētas trīs jaunas sociālo dzīvokļu ēkas. Tur arī izvietota jaunā pašvaldības poliklīnika "Imanta", kā arī Sociālā dienesta teritoriālais centrs un dienas centrs.
Dome lepojas arī ar ieguldījumiem Rīgas 1. slimnīcā un Rīgas Dzemdību namā, kā arī jaunā poliklīnikā Imantā.
Kopš 2010. gada Rīgas 1. slimnīcas izaugsmē Rīgas dome esot ieguldījusi aptuveni 20 miljonus eiro. Tāpat dome pēdējo gadu laikā pastāvīgi investējot līdzekļus Rīgas Dzemdību namā, padarīto uzteic pašvaldībā.