Viņš norādīja, ka RNP kā apsaimniekotājs ir tiesīgs veikt nepieciešamos remontdarbus konkrētā mājā ar nosacījumu, ka mājas iedzīvotāji to atbalsta un ir ar mieru par darbiem maksāt, taču konkrētajā gadījumā iedzīvotāji nav bijuši ar mieru maksāt par nepieciešamajiem darbiem un mājas iedzīvotāju parāds apsaimniekotājam pašlaik sasniedz vairākus tūkstošus.
Jautāts, vai RNP nav atbildīga par trauksmes celšanu līdzīgos gadījumos, kad tiek apdraudēta iedzīvotāju drošība, Ušakovs atbildēja, ka RNP ir tāds pienākums, un sabiedrība to arī darot - atsevišķos gadījumos iepriekš šādi jau esot novērstas bīstamas avārijas, tomēr Rīgā esot ļoti daudz īpašumu un pirmkārt atbildīgie par to stāvokli ir paši īpašnieki.
Komentējot, kā šajā situācijā vērtējama Rīgas pašvaldības atbildība avārijā, ņemot vērā, ka 16 no 29 dzīvokļiem iebrukušajā namā Buru ielā 9 pieder pašvaldībai, Ušakovs sacīja, ka joprojām otra puse mājas dzīvokļu ir privātīpašums un kapitālie remontdarbi iespējami, tikai par to vienojoties visiem kopīpašniekiem. "Pašvaldība var lemt par remontu, bet visiem ir jāmaksā vienādi, un privātīpašnieki tad sūdzas, kāpēc viņiem ir papildu izmaksas," skaidroja Rīgas mērs.
Ušakovs arī norādīja, ka RNP kopumā apsaimnieko ap 180 000 dzīvokļu, no kuriem pavisam neliels procents piederot Rīgas pašvaldībai.
Rīgas mērs arī atzina, ka Rīgā ir daudz dzīvojamo māju, kuru tehniskais stāvoklis ir līdzvērtīgs ēkai Buru ielā 9, un šajās ēkās dzīvo cilvēki. Viņš uzsvēra, ka, godīgi sakot, šīs ēkas būtu nojaucamas, tomēr īpašnieki joprojām bieži vien labāk izvēloties ietaupīt 10-15 eiro, nevienojoties ar apsaimniekotāju RNP par nepieciešamajiem kapitālā remonta darbiem.
Kā ziņots, RNP piesaistīta neatkarīga būveksperta pilns atzinums par iebrukušo ēku Buru ielā 9, kā arī par blakusesošo ēku gaidāms šo piektdien, 13.martā, pastāstīja RNP pārstāve Santa Vaļuma.
Tikmēr pašlaik zināms, ka mājas atjaunošana, ja tā lems tās iemītnieku kopsapulcē, izmaksās ļoti dārgi, tādēļ, pašvaldībai vienojoties ar iedzīvotājiem, māja, iespējams, būs jānojauc.
Vaļuma arī pastāstīja, ka pirmdien, 16.martā, tiks sasaukta ārkārtas sapulce, kurā piedalīsies RNP pārstāvji, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta darbinieki, kas pārstāvēs mājas neprivatizēto dzīvokļu intereses, kā arī mājas privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Sapulcē tiks lemts par RNP rīcību ēkas jautājumā turpmāk.
Vaļuma arī sacīja, ka ēkas, kurā notikusi avārija, apsekošanu veiks divi neatkarīgi būveksperti - RNP efektīvākai izpētei piesaistījis otru ekspertu. Patlaban esot zināms, ka mājas iebrukšanas iemesls nav bijis tikai pagrabā sakrājušies gruntsūdeņi, bet arī citi apstākļi, piemēram, nokrišņi no blakusmājas jumta.
Jau ziņots, ka 7.martā ap plkst.23 Rīgā, Buru ielā, sabrukusi kādas divstāvu dzīvojamās mājas kāpņutelpa starp pirmo un otro stāvu, kā arī bojāta mājas ārsiena. Pēc RNP pārstāvju teiktā, ēkas gala siena pie pamatiem ir nosēdusies un noliekusies uz blakus esošās mājas pusi. Šāda situācija, iespējams, izveidojusies gruntsūdeņu dēļ, kurus vēl nesen RNP atsūknējis no mājas pagraba. Vaļuma stāstīja, ka izmaksu dēļ mājas iedzīvotāji nav vēlējušies ievietot pagrabā atsūknēšanas iekārtu, kas gruntsūdeņus likvidētu, tiklīdz tie parādās.
Ūdens krājas arī Buru ielas 9.nama otrajā korpusā, kas ir pastāvīga dzīvojamā ēka pretī pussabrukušajam namam, novēroja aģentūra LETA.
Ziņots arī, ka Torņakalnā brūkošās divstāvu dzīvojamās mājas Buru ielā 9 iedzīvotāji RNP ir parādā teju 23 000 eiro par ēkas apsaimniekošanu, iepriekš pastāstīja Vaļuma. Viņa informēja, ka mājas iedzīvotāji savulaik atteikušies no finansējuma uzkrājuma veidošanas ēkas apsaimniekošanai, tādēļ būvē nav veikti nepieciešamie remontdarbi. Vaļuma skaidroja, ka iedzīvotāji atteikušies no uzkrājuma veidošanas un lūguši RNP izņemt šo pozīciju no mājas uzturēšanas tāmes. Tāpat pašlaik esot apmēram piecas aktīvas tiesvedības par parādu piedziņu no mājas iedzīvotājiem.
