Ušakovs pateicās gan tiem, kas balsojuši "pret", gan tiem, kas balsojuši "par", tomēr pauda cerību, ka šis balsojums nekļūs par jaunu "šķelšanās līniju". SC līderis arī norādīja, ka var runāt gan par to, ka referendums bijis provokācija, gan spriest par stingrākiem nosacījumiem referendumu rosināšanai, tomēr tas esot tāpat, "kā atņemt slimniekam termometru, lai nezinātu, cik liela viņam ir temperatūra".
Ušakova ieskatā, referendums rāda, ka lielai daļai pilsoņu ir problēmas attiecībās ar valsti un ar valdošo eliti. Taču SC līderis uzsvēra – ne ar latviešu vairākumu. "Ir jāsaprot, ka temperatūra ir rādītājs, nevis problēma, un, ja to ignorēt, slimnieks paliks slims, arī ja aizliedz termometru," tēlaini klāstīja SC vadītājs.
SC priekšsēža ieskatā, būtu jāmainās retorikai, atsevišķiem politiķiem paužot vairāk savstarpējas sapratnes un cieņas. "Nevar atļauties runāt par kolonistiem un par lojālajiem un nelojālajiem nelatviešiem – šādi vingrojumi ir jāpārtrauc," sacīja Ušakovs.
Ušakovs arī norādīja - ir svarīgi domāt, kā panākt, lai gan latvieši nejustos apdraudēti un latviešu valoda būtu drošībā, gan krieviski runājošie justos ērtāk. "Ja tagad tikai teiksim, ka [referenduma rezultāts] ir trīs pret viens, un tas ir "super", tad pēc dažiem gadiem atkal nonāksim pie tādām pašām problēmām," uzskata politiķis.
Komentējot Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara tēzi par referendumā politiķiem doto mandātu "īstenot latvisku politiku", Ušakovs pauda bažas, ka, ja politiķi patiešām sāks domāt, "ka viss jāpadara stingrāks", tad rezultātā tas traucēs gan krieviem, gan latviešiem. Viņš arī norādīja, ka pirmdien ar Dzintaru tiksies Ogrē, kur kopā ar krievu un latviešu skolniekiem runās par vēstures jautājumiem – "mēģināsim sarunāties".
Ušakovs uzsvēra, ka SC ir atvērts dialogam un pozitīvai rīcībai, piemēram, Rīgas dome piešķirs papildu līdzekļus latviešu valodas kursiem, kas ir "mazs, bet nepieciešams solis, pēc kā ir pieprasījums". "Tomēr dialogs nenozīmē, ka viena puse runā, bet otra tikai uzklausa un pieraksta blociņā," uzsvēra SC līderis.
Viņš atzina, ka SC iekšienē nav bijušas domstarpības un diskusijas par to, "kas mums jāsasniedz," taču bija jautājumi par instrumentiem, kā to darīt, un daļa uzskatīja, ka dalība referenduma ierosināšanā un vēlāk arī balsojums par divām valsts valodām ir pareizais risinājums. Tomēr šobrīd Ušakovs neuzskata, ka "jebkurš cits referendums būtu pareiza rīcība," jo, ņemot vērā "lingvistisko, etnisko un sociālo situāciju", jāizbeidz turpmākas konfrontācijas.
Jau vēstīts, ka sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 70,52% jeb gandrīz 1,089 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un, lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Apkopotie rezultāti vairāk nekā pusē no 1035 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši aptuveni 24,76% vēlētāju, bet pret – aptuveni 74,93%