Uz Kuģniecību paliek ½ pretendenta

Savukārt no otra pretendenta noteiktajā termiņā tika saņemta dokumentu pakete, kas apliecina tā turpmāko dalību LK 68% akciju kontrolpaketes privatizācijā. Lai gan PA kontā "Latvijas Krājbankā" drošības nauda - 5 miljoni ASV dolāru - līdz darba dienas beigām netika ieskaitīta, no saņemtajiem dokumentiem varot secināt, ka pretendenta valdes priekšsēdētājs devis rīkojumu pārskaitīt drošības naudu uz PA kontu.

Kalvītis, atsaucoties uz Nagļa sniegto informāciju, sacīja, ka pretendents naudu pārskaita no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Starp Latviju un ASV ir aptuveni 7 stundu laika starpība.

Savukārt Naglis skaidroja, ka šādas informācijas viņa rīcībā nav. PA vadītājs tikai norādījis uz to, ka "Krājbankai" ir korespondentkonti ASV un bankas praksē esot bijuši gadījumi, ka līdzekļi tiek ieskaitīti jau pēc darba dienas beigām.

Kalvītis pašreizējo situāciju novērtēja kā īpatnēju, jo privatizācijas pretendents dokumentus ir iesniedzis, bet naudu nav ieskaitījis. Pirmdien, 30.aprīlī, līdz plkst.10 no rīta būs jāpārliecinās, vai pretendenta veiktais naudas pārskaitījums "Krājbankā" līdz 27.aprīļa plkst.24 būs saņemts, sacīja Kalvītis.

Naglis informēja, ka PA pirmdien no rīta lūgs "Krājbanku" sniegt pilnīgu pārskatu par PA konta stāvokli un naudas plūsmu 27.aprīlī. Viņš gan atzina, ka vienmēr, protams, jācer uz labāko, taču procentuāli iespējas, ka drošības nauda PA kontā būs ieskaitīta, esot ļoti mazas.

LK bijušais valsts pilnvarnieks un bijušais AS "Vereinsbank Rīga" viceprezidents Eižens Cepurnieks sacīja, ka starptautiskajā banku praksē šādus pārskaitījumus parasti veic līdz biznesa dienas jeb darba dienas beigām. Savukārt Naglis ar piemēriem varot pierādīt, ka notiek arī pretējais. Piemērs esot Ventspils uzņēmumu veiktie maksājumi saistībā ar AS "Latvijas balzams" privatizāciju.

Kā atzina Kalvītis, ja nauda būs pārskaitīta vēlāk, būs jāvērtē pārskaitījuma kavēšanās iemesli, kas radījuši privatizācijas noteikumu pārkāpumu. Tālākā rīcība, kā arī lēmums, vai pretendents dalībai LK privatizācijas procesā tiks kvalificēts, būs jāpieņem valdības koalīcijai un tas būs nopietns lēmums, norādīja Kalvītis.

Ja naudas pārskaitījums būs veikts pēc ministra rīkotās preses konferences, kurā viņš paziņoja par drošības naudas nepārskaitīšanu, tad būšot iespējams apgalvot, ka pretendents apzināti novilcinājis naudas pārskaitīšanu. Ja nauda būs izskaitīta iepriekš, šis pieņēmums neapstiprināsies.

Kalvītis atzina, ka ar vienu pretendentu izsole nav lietderīga, un norādīja, ka valdībai būs jālemj par LK privatizācijas veidu, tomēr jautājums par noteiktās sākuma cenas maiņu nevar tikt pārskatīts. Kalvīis norādīja, ka pašlaik ir ļoti daudz pieņēmumu, gan par pretendentu, gan sākuma cenu un šie jautājumi būs jārisina Ministru kabinetā.

Situācija, kas izveidojusies piektdienas pēcpusdienā pēc Kalvīša sākotnējā paziņojuma par neveiksmi LK privatizācijā un nedaudz vēlāk izskanējušā PA paziņojuma par viena pretendenta interesi turpināt dalību LK privatizācijā, ir starptautisks skandāls, uzskata PA padomes loceklis Normunds Lakučs. Esot izveidojusies situācija, kurā PA atkal var tikt iesūdzēta tiesā.

"Pilnīgs nonsenss, pilnīga nelikumība," sacīja PA padomes loceklis, raksturojot LK privatizācijas noteikumu neievērošanu. Lakučs uzskata, ka pretendents, kurš ir paziņojis par vēlmi turpināt dalību kuģniecības privatizācijā, esot tas pretendents, kuram uzņēmums jau sākotnēji tika atvēlēts. Lakučs pauda pārliecību, ka vēlīnais pretendenta pieteikums saistīts ar šaubām par otra privatizācijas pretendenta iespējamo dalību LK izsolē.

Atbildot uz jautājumu, kāds varētu būt tālākais notikumu attīstības scenārijs, PA padomes loceklis prognozēja, ka PA ģenerāldirektors paziņos par drošības naudas maksājuma aizkavēšanos tehnisku iemeslu dēļ, taču šī pretendenta vēlmi piedalīties LK izsolē it kā apliecinās saņemtie dokumenti.

Savukārt, kamēr vēl nebija zināms par otra pretendenta atteikuma vēstuli, sabiedrības par atklātību "Delna" pieaicinātā eksperte LK privatizācijas procesa novērošanā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte pieļāva, ka, iespējams, abi LK privatizācijas pretendenti drošības naudu nav iemaksājuši tādēļ, ka baidījušies zaudējuma gadījumā pēc izsoles iemaksātos 5 miljonus ASV dolāru neatgūt.

Karnīte norādīja, ka ir runājusi ar abiem pretendentiem, kas ir visnotaļ nopietnas kompānijas, un to pārstāvji atzinuši, ka noteiktā drošības nauda ir pārāk liela, lai arī salīdzinot ar LK vērtību, tā nav liela. Pretendenti pieļāvuši, ka, iemaksājot drošības naudu, bet, zaudējot izsolē, Latvijas nestabilo banku sistēmas dēļ viņi varētu arī neatgūt visu iemaksāto summu.

Karnīte pauda lielu nožēlu, ka kārtējā LK privatizācijas procesā ir noticis šāds pavērsies, jo LK pārdošanas cena no tā tikai krīt, turklāt ātrāk, nekā kompānijas vērtība. Karnīte norādīja arī uz to, ka politiskās krustugunis, kuru vidū ir nonākusi LK, tās privatizācijai par labu nav nākušas. Arī skarbos noteikumus PA izstrādājusi, baidoties no dažādiem pārmetumiem.