Uz Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta amatu kandidēs akadēmiķi fizikas doktors Ivars Lācis un mākslas doktors Ojārs Spārītis, informēja LZA.
LZA būs jauns prezidents, jo aprīlī beidzas līdzšinējā akadēmijas vadītāja Jura Ekmaņa otras četru gadu pilnvaru termiņš. LZA statūti paredz, ka prezidentu ievēl uz četriem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Iepriekšējā termiņa prezidents pēc amata atstāšanas tradicionāli tiek ieteikts par viceprezidentu, un līdz ar to - par Senāta un Prezidija locekli.
Akadēmijas Senāta sēdē ir noklausītas abu prezidenta amata kandidātu programatiskās runas un pieņemts lēmums abu kandidātu vārdus ierakstīt LZA prezidenta vēlēšanu balsošanas biļetenos, lai šī gada 12. aprīlī ievēlētu LZA prezidentu nākamajiem četriem gadiem.
"Zinātne pie mums nav cieņā. Pietiek kādam publiski paziņot, ka visiem Latvijas zinātniekiem kopā ir divas reizes mazāk kāju nekā tādam pat skaitam mežstrādnieku, un tauta tic. Ir jāpanāk, ka LZA iegūst savu vietu komunikāciju telpā un faktiskajiem zinātnieku darba rezultātiem atbilstošu autoritāti," savā uzrunā uzsvēra Lācis.
Kā informēja Latvijas Universitātes (LU) Preses centrā, akadēmiskās gaitas Lācis sācis 1969.gadā, kad kļuva par LU Fizikas un matemātikas fakultātes vecāko laborantu, pēc tam mācību laboratorijas vadītāju, asistentu, vecāko pasniedzēju, docentu, profesoru, Cietvielu fizikas institūta vadošo pētnieku, Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītāju, zinātņu prorektoru, rektoru un profesoru. Lāča zinātniskās intereses ir redzes uztvere, acu kustības, stereoredzes slieksnis, binokulārās redzes nestabilitātes, kristālu augšana, stiklu struktūra un cietvielu optiskās īpašības.
Laikā no 2000. līdz 2007.gadam, kad profesors Lācis pildīja LU rektora amata pienākumus, LU tika izveidotas doktorantūras skolas, īstenota ideja par zinātnisko grantu piešķiršanu, izveidots LU Lāzeru centrs un ieviestas stipendijas emeritētajiem profesoriem. Lācis arī izveidojis vairākas LU mācību laboratorijas, kā arī vadījis vairāk nekā 50 diploma, bakalaura, maģistra, kā arī doktorantu darbus.
Lācis līdzdarbojas akadēmiskajās un profesionālajās organizācijās. Kopš 1994.gada Lācis ir LU senators un Latvijas Fiziķu biedrības biedrs, kopš 1997.gada - Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas biedrs un Latvijas Profesoru asociācijas biedrs, kopš 1999.gada - ASV Optiķu asociācijas biedrs, savukārt kopš 2001.gada - LZA senators. Pašlaik viņš ir Latvijas zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieks, LU Fonda valdes priekšsēdētājs, EUROATOM Latvijas nodaļas rīcības komitejas priekšsēdētājs un LU Optometrijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu direktors.
Savukārt Spārītis ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Spārītis vadījis Latvijas sakrālās kultūras pieminekļu - Priekules, Straupes, Struteles, Annenieku, Liepupes, Rīgas Sv.Pētera, un Augšāmcelšanās baznīcas Rīgas Lielajos kapos - atjaunošanu. Spārītis bijis eksperts Rīgas Melngalvju nama rekonstrukcijas un Latvijas muižu restaurācijas un interjera iekārtojuma jautājumos. Viņš ir arī Latvijas luteriskās baznīcas eksperts baznīcu atjaunošanā.
Spārītis ir autors aptuveni 60 rakstiem par kultūras mantojuma izpēti, teoriju un aizsardzību, ap 140 rakstiem Latvijā un ārzemēs par mākslas vēstures un teorijas jautājumiem ar ievirzi Latvijas un Eiropas kultūras sakaru, periodizācijas, atribūcijas un ikonogrāfijas aspektos. Spārītis piedalījās vairāk nekā 60 starptautiskās zinātniskās konferencēs un simpozijos.