Komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko ("Saskaņa") pastāstīja, ka pagaidām uzdots pārbaudīt tikai Jaunciema kapus, jo kara laikā šajā teritorijā bija frontes līnija. "Ja sapieri kaut ko atradīs un ieteiks pārbaudīt arī citus kapus, mēs to darīsim. Bet pagaidām, lai nešķērdētu līdzekļus, pārbaudīsim Jaunciema kapus, jo tur bija frontes līnija," skaidroja Stepaņenko.
Ar lūgumu veikt kapu pārmeklēšanu dome plānojot vērsties Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Kapsētas pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs Igors Svincickis pastāstīja, ka sprādzienbīstamu priekšmetu pārmeklēšanu vajadzētu veikt arī Bolderājas kapos, kā arī daļēji slēgtajā Pļavnieku kapsētā.
Komitejas sēdē Svincickis deputātiem norādīja, ka lielās teritorijas dēļ visas kapsētas pārbaudīt nav iespējams, kā arī neesot jēgas pārbaudīt slēgtās kapsētas, taču atvērtajās pārmeklēšana būtu jāveic, jo gan cilvēki ir uztraukušies par to, cik droši ir apmeklēt kapsētas, gan arī kaprači uztraucās par savu darba drošību. Rīgā ir 20 kapsētas, kas kopumā aizņem aptuveni 450 hektārus.
Komentējot detonēšanas iemeslus, Svincickis pavēstīja, ka oficiālas informācijas no policijas nav, taču viena versija ir, ka tas varētu būt Pirmā vai Otrā pasaules kara lādiņš. Otra versija ir, ka "lādiņš ienests mehāniski".
"Man liekas, ka pirmā versija ir maz ticama. Es neesmu eksperts, bet mans personīgais viedoklis ir, ka tas ir mehāniski atnests," sacīja Svincickis. Tapat viņš pastāstīja, gan notikuma vieta, gan bakus esošās kapu kopas jau bija labiekārtotas un atrodas zonā, kurā apglabāšana notikusi 2012. un 2013.gadā.
Deputāts Valdis Gavars (Vienotība) ierosināja padomāt par apsardzes nodrošināšanu kapos, taču Svincickis norādīja, ka tas ir dārgs pakalpojums. Svincickis pavēstīja, ka pēc veiktajiem aprēķiniem, piemēram, četru centra kapsētu apsardze varētu izmaksāt 60 tūkstošus eiro gadā.
Komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko ("Saskaņa") aicināja nesteigties ar pārsteidzīgiem lēmumiem un sagaidīt policijas oficiālo informāciju. "Ja lādiņš izrādīsies no Pirmā vai Otrā pasaules kara, nekāda apsardze vai videonovērošana neko nemainītu," sacīja Stepaņenko.
Sapieri esot pārbaudījuši apkārtni līdz 100 metru rādiusam un pašlaik Jaunciemu kapsētas darbība ir atjaunota. Trešdien, notikuma dienā, Jaunciema kapos notika septiņas bēres, informēja Svincickis.
Jau ziņots, ka trešdien Rīgā, Jaunciema kapos detonēja sprādzienbīstams priekšmets. Sprādzienā gāja bojā 60 gadus vecs vīrietis.
