Šādi Gulbis izteicās pirmdien notikušajā diskusijā par eksakto zinātņu aktualizēšanu, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu pārskatīt ieviestos eksāmenus.

"Lattelecom" valdes priekšsēdētājs uzsvēra kritisko situāciju nozares darba tirgū. Viņš norādīja, ka absolventu nepietiekamo zināšanu un kvalifikācijas dēļ informācijas tehnoloģiju uzņēmumi ir spiesti izmantot darbaspēku no valstīm, kurās "liberālisms attiecībā uz dabaszinātņu svarīgumu nav bijis". Gulbis aicināja IZM un Druvieti pildīt vadības lēmumu, kas, pēc viņa vārdiem, nav īpaši demokrātisks, tomēr tas veicinās mācīšanos, jo "tas, kas nav obligāti, nevienu arī nesatrauc".

Tomēr Druviete ir pārliecināta - ja divām klasēm varētu piedāvāt dažādas mācību metodes, tad tā klase, kura mācītos fiziku un ķīmiju, balstoties uz pozitīvo motivāciju, nevis piespiešanas principiem, uzrādītu daudz augstākus rezultātus. "Esmu pārāk atbildīga, lai pildītu voluntāru lēmumu, kas labi neietekmēs Latvijas izglītības sistēmu," teica Druviete.

Neskatoties uz ministres pārliecību, ka piespiedu eksāmeni nav labākais ierocis, kā jauniešiem likt mācīties fiziku, matemātiku un citus eksaktos un dabaszinātņu mācību priekšmetus, diskusijas dalībnieki viens pēc otra izrādīja piekrišanu iepriekšējās ministrijas vadības lēmumam obligātu eksāmenu ieviešanā.

Jauniešu interese par eksaktajām zinātnēm ir ļoti zema. To pierāda arī zemais ķīmijas un fizikas eksāmenu kārtotāju skaits - pagājušajā gadā fizikas eksāmenu kārtoja 7,33%, bet ķīmiju - tikai 3,83% no visiem absolventiem, skaidroja Vecāku foruma koordinatore Jana Simanovska. Viņa norādīja, ka atzīmes un eksāmeni skolēnu vidū tiek uzskatīti par motivāciju apgūt zināšanas, kas, viņasprāt, nav pareizi, tomēr tāda ir realitāte.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Vitālijs Skrīvelis norādīja, ka šādos jautājumos nevar piekopt demokrātiju - eksāmenam ir jābūt. Viņš skaidro, ka labklājību valstī var sasniegt tikai ar ražošanu, kas nav iespējama bez stipras eksakto zinātņu bāzes. Viņš nesaprot, kāpēc eksāmena pilotprojekts paredzēts tikai nākamgad, kaut arī uzņēmēji par šāda eksāmena nepieciešamību runā vismaz piecus gadus.

Skrīvelis saprot, ka bērnu piespiešana mācīties, iespējams, nav labākais risinājums, tomēr viņš norāda, ka "arī nodokļus neviens nemaksātu, ja to neviens nekontrolētu".

Biedrības "Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs" vadītājs Pauls Irbens norādīja, ka skolēnu motivāciju apgūt eksaktās un dabaszinātnes var sekmēt, piemēram, ar zinātnes centriem. Viņš uzsvēra, ka Druvietes teiktajā nav sadzirdējis reālus risinājumus, kā sekmēt skolēnu interesi. Irbens par piemēru norādīja Tartu zinātnes centru "AHHAA", kuru apmeklējot daudzi skolēni kļūst ieinteresēti padziļinātāk izprast tehniskos procesus.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis klātesošos iepazīstināja ar ieplānotajiem diagnosticējošajiem darbiem dabaszinātnēs un eksaktajās zinātnēs. Viņš skaidroja, ka jau ar nākamā gada pirmo semestri skolēnus, kuri sākuši apgūt fiziku, bioloģiju un ķīmiju, sagaida diagnosticējošie darbi, kas palīdzēs novērtēt skolēnu zināšanas un to, kas vēl ir pilnveidojams, lai tos uzlabotu.

Diskusijas noslēgumā Druviete, neraugoties uz izskanējušajiem argumentiem par to, ka eksāmenam fizikā vai ķīmijā ir jābūt obligātam, norādīja, ka jautājums paliek atklāts. Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā mācību gadā paredzētā piloteksāmena rezultāti parādīs, ka zināšanu līmenis nav nemaz tik augsts.

Kā ziņots, šodien valdošo koalīciju pārstāvošie politiskie spēki vienojušies, ka obligātais centralizētais eksāmens vidusskolēniem fizikā vai ķīmijā ir konceptuāli atbalstāms, tomēr to nevar ieviest uzreiz. Tāpēc nolemts, ka to varētu ieviest pēc trīs gadiem.