Foto: LETA
Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas ietvaros Latvijā ieradušies 6516 investori, un ir iespējams secināt, ka arī starp viņiem, ņemot vērā Drošības policijas (DP) pieredzi, aptuveni 10% ir tādi, kas rada draudus valsts drošībai, pēc valdības informatīvā ziņojuma uzklausīšanas secinājis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Edvīns Šnore (NA).

"Runa ir par 650 un vairāk personām, no kurām lauvas tiesa ir Krievijas pilsoņi. Viņu atrašanās Latvijā šodienas ģeopolitiskajā situācijā rada īpašu drošības risku. Tas tikai pierāda, ka NA iebildumi pret TUA tirgošanas programmu ir bijuši pamatoti," uzsvēra Šnore.

Viņš atzīmē, ka trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatījusi Ministru kabineta informatīvo ziņojumu par Termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas programmas rezultātiem un īstenošanas gaitu. Tajā secināts, ka ekonomiskais ieguvums no TUA pārdošanas ārzemniekiem 2015. un 2016. gadā ievērojami samazinājies, jo sarucis TUA pieprasītāju skaits.

Ja 2014. gadā tādu bija 2532 (bez ģimenes locekļiem), tad 2015. gadā tikai - 398. Izvērtējot saņemtos pieteikumus, DP 2015. gadā rosināja nepiešķirt TUA 38 ārzemniekiem, kas ir četras reizes vairāk nekā 2014. gadā.

Saeimas komisijas sēdē DP pārstāvis esot norādījis, ka atteikumi pārsvarā saistīti ar potenciāliem draudiem valsts drošībai, ko šīs personas varētu radīt. Vienlaikus 2015. gadā DP uzsākusi atkārtoti izvērtēt tos ārzemniekus, kuri TUA saņēma pirms pieciem gadiem un kuriem bija jāveic pārreģistrācija.

Veicot šo personu pārbaudi, DP pieņēmusi lēmumu anulēt TUA 25 personām. Vidēji atteikumu īpatsvars pārsniedzis 10% no TUA pieteikumiem.

Jau vēstīts, ka no 2015. gada 1. janvāra spēkā stājies Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punkts – iespēja pieprasīt TUA uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ārzemnieks iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro un samaksā valsts budžetā 25 000 eiro.

NA pārstāvis atzīmē, ka Saeimas komisijas sēdē Valsts kases pārstāvis norādījis – ja tirgus situācijas attīstība finanšu tirgos turpināsies likmju samazināšanas virzienā, valsts ieguvums no bezprocentu obligāciju turpmākā piedāvājuma vairs nebūs ekonomiski pamatots.

Lai neradītu negatīvu ietekmi uz valsts budžeta bilanci un saglabātu arī ekonomisko ieguvumu no valsts bezprocentu obligāciju emisijas, no ārzemnieka, kurš Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā veic valsts bezprocentu obligāciju iegādi, būtu jāpieprasa lielāka iemaksa valsts budžetā – šādu viedokli Saeimas komisijas sēdē paudis Valsts kases pārstāvis.

Jau vēstīts, ka pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 TUA un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!