Vāģītī uz lielpilsētu – cik lielas ir deputātu kompensācijas
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai gan sabiedrību no jauna satricinājis jautājums saistībā ar transporta un dzīvokļu kompensācijām deputātiem, par kompensāciju sistēmas maiņu vēl pāragri spriest. Un, visticamāk, tas būs nākamās Saeimas jautājums.

Līdz ar Saeimas pavasara sesijas izskaņu kratīšanai tika izdots deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS). Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka Kļaviņš, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, radījis būtisku kaitējumu Saeimas budžetam. Birojs sāka kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

No 2016. gada jūnijam līdz šā gada maijam – kratīšanai izdotajam deputātam Kļaviņam transporta kompensācijās izmaksāti 13 205 eiro. Pašam deputātam gan oficiāli nepieder un arī lietošanā nav nevienas automašīnas, liecina amatpersonas pagājušā gada amatpersonas deklarācija.

Saeima nav zem revidentu lupas

Kļaviņš gan varētu nebūt vienīgais deputāts, pār kuru gulstas aizdomas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, šīs nedēļas sākumā vēstīja laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai". Saistībā ar transporta izdevumu un dzīvojamo telpu īres kompensācijām KNAB "izvērtis vērienīgu pārbaudi par teju visiem deputātiem", ziņoja medijs.

Izskanējušo informāciju KNAB portālam "Delfi" nekomentē, atgādinot, ka birojs komentārus par konkrētām pārbaudēm un tajās iesaistītām personām nesniedz. Vienlaikus birojs vērš uzmanību, ka "KNAB vērtē visu saņemto informāciju, kā arī pievērš uzmanību jebkurai informācijai publiskajā telpā par iespējamiem pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā un reaģē".

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) portālam "Delfi" norāda, ka viņa rīcībā nav informācijas par citiem gadījumiem, kad kāds, iespējams, ļaunprātīgi būtu izmantojos kompensācijas mantkārīgā nolūkā.

"Saeimas kārtības rullī ir noteiktas deputātu tiesības saņemt šādu kompensāciju. Gribētu noteikti piebilst, ka katram deputātam tāpat kā katram pilsonim savas tiesības ir jāizmanto godprātīgi. Tas ir katra deputāta, katra pilsoņa atbildības jautājums," uzsver Gaidis Bērziņš.

"Protams, ja izrādīsies, ka problēma varbūt ir plašāka un netiek šī uzskaite veikta vai vēl kaut kas, iespējams, šī sistēma varētu tikt pārskatīta," norāda Juridiskās komisijas vadītājs. Viņš gan piebilst, ka viens gadījums varētu nebūt par pamatu tam, lai teiktu, ka problēma ir sistēmā. Gaidis Bērziņš aicina nogaidīt, vai Kļaviņa lietā būs notiesājošs spriedums un tad izdarīt secinājumus.

Augstākā revīzijas iestāde – Valsts kontrole revīziju Saeimā neveic. Līdz ar to VK nav vērtējusi sistēmu, kā Saeimas deputātiem tiek noteiktas un piešķirtas kompensācijas par mājokļa un transporta izdevumiem, kā arī nav sniegusi ieteikumus, skaidro kontroles pārstāvis Reinis Grāvītis. Revīziju Saeimā veic parlamenta Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kuru veido deputāti.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) norāda, ka jautājums par to, vai un kā pilnveidot kompensāciju sistēmu būs nākamās – 13. Saeimas pārziņā. Viņš pieļauj, ka šos sistēmu varētu uzlabot. Vienlaikus revīzijas komisijas vadītājs atgādina, ka, piemēram, transporta kompensācija nav domāta vien tikšanai no mājas uz darbu un otrādāk. Tas ir nepareizs priekšstats. Deputātam ir jātiekas ar vēlētājiem, uzsver Andris Bērziņš.

Kompensāciju apmērs un sistēma beidzamo Saeimu laikā vairākas reizes pārskatīta. Revīzijas komisijas vadītājs vērš uzmanību, ja agrāk deputātiem "vienkārši iedeva naudu", tad tagad izdevumi ir jāpierāda.

"Es domāju, ka Eiropas Savienībai vēl ir tālu līdz mums, viņiem – Eiropas Parlamenta deputātiem – ir kaut kāda naudas summa. Neviens nepiestāda kaut kādas čekus par degvielas vai vēl kaut kādu izlietojumu," skaidro Andris Bērziņš.

Revīzijas komisijas vadītājs nenoliedz, ka kompensāciju jautājuma svarīgumu, taču septembrī gaidāmajās komisijas sēdēs to nav plānots vētīt. Revīzijas komisija iecerējusi septembrī turpināt darbu pie jautājumiem par maksātnespējas jomu un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu.

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka kompensācijas apmērs deputātiem ir atkarīgs no dzīvesvietas – jo tālāk no Rīgas parlamentārietis dzīvo, jo lielāka kompensācija viņam pienākas.

Deputātiem, atkarībā no dzīvesvietas, tiek noteikts maksimāli pieļaujamais kompensācijas apmērs, bet Saeima kompensē tikai faktiskos izdevumus. Lai tos saņemtu, ir jāiesniedz, piemēram, degvielas čeki vai īres līgums.

Piemēram, ja deputāts dzīvo Rīgā vai teritorijā līdz 19 kilometriem ap Rīgu, viņam ir tiesības uz transporta izdevumu kompensāciju un vidējās darba samaksas apmēram tiek piemērots koeficients 0,15. Tie 2018. gadā ir 129 eiro.

Savukārt, ja deputāts dzīvo, sākot no 40 kilometriem no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt ne tikai transporta izdevumu kompensāciju, bet arī kompensāciju par dzīvojamās telpas īri (viesnīcu) atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.

"Dārgākie" deputāti

Šogad – no janvāra līdz maijam – 12. Saeimas deputātiem transporta un dzīvokļu kompensācijās izmaksāti 147 tūkstoši eiro, liecina "Delfi" aprēķini pēc Saeimas mājaslapā pieejamās informācijas. Salīdzinājumam – 2017. gada pirmajos piecos mēnešos kompensācijās parlamentāriešiem tika izmaksāti 137 893 eiro.

Maksimālo iespējamo transporta un īres kompensāciju – 859 eiro – deputāts var saņemt, ja dzīvo tālāk par 280 kilometriem no Rīgas. Šāda maksimālā kompensāciju norma jeb "griesti" piemērota vienam deputātam – Jurim Viļumam (LRA). Viņš no gada sākuma ik mēnesi pieprasījis 410 eiro lielu kompensāciju par dzīvojamo telpu īri. Savukārt transporta izdevumu kompensācijās no janvāra līdz maijam saņēmis no 270,25 eiro līdz 406 eiro.

Kā savu dzīvesvietu Viļums norādījis Ezernieku pagastu Dagdas novadā. Viļums gan regulāri medijos skaidrojis savu kompensāciju apmēru – "dārgākā deputāta" statusu. Piemēram, pērnā gada sākumā pēc ziņas, ka vislielākās kompensācijās 2016. gada laikā saņēmis Viļums – 8926 eiro, parlamentārietis izsūtīja paziņojumu. Tajā viņš skaidroja, ka iknedēļas mēro ceļu uz Dagdas novadu.

"Kompensācijas deputātiem it kā ir tikai tikšanai no mājām līdz darbam un dzīvojamās platības īrei. Lai gan definējums Saeimas kārtības rullī ir "deputāta pienākumu pildīšanai", tātad izmantojamas arī lai nokļūtu pie saviem vēlētajiem piektdienās," skaidroja deputāts. Viņš saviem braucieniem varētu pieprasīt arī Saeimas transportu, taču valstij tas būtu neizdevīgāk.

Aiz Viļuma lielākais kompensāciju apmērs – 807 eiro – noteikts Aijai Barčai (ZZS), Aleksandram Jakimovam, Līgai Kozlovskai (ZZS), Inesei Laizānei (NA), Vladimiram Nikonovam (S), Ivanam Ribakovam (S), Silvijai Šimfai (pie frakcijām nepiederoša deputāte/ LRA), Jānim Trupovniekam (ZZS) un Jānim Tutinam (S).

Visi šie deputāti kompensācijas pieprasījuši dažādos apmēros. Vienīgais izņēmums ir Laizāne, kura par spīti sev noteiktajiem augstajiem "griestiem" nav pieprasījusi kompensācijas šogad.

Maijā kopumā 22 deputāti nav saņēmuši šāda veida kompensācijas – 15 no viņiem nav piemērota kompensāciju norma. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli transporta izdevumi netiek kompensēti deputātam, kuram kā Saeimas amatpersonai dienesta vajadzībām lietošanā piešķirta automašīna.

Viens no šiem 15 deputātiem, kuriem nav piemēroti kompensāciju norma, ir Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš, lai gan kā savu dzīvesvietu norādījis Dundagas novada Pitragu. Vaicāts, kāpēc tā, Juridiskās komisijas vadītājs atbild: "Kā jau es teicu, likumā ir noteiktas tiesības. Tiesības var izmantot un var arī neizmantot."

Saeimas kārtības rullis arī paredz, ka bez kompensācijām tēriņiem par transportu un mitekļa īri, deputātiem tiek kompensēti arī izdevumi komandējumiem. Arī šīs kompensācijas tiem maksātas atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.

Lai gan deputātu darba grupa Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē pērn mēnešiem ilgi sprieda par izmaiņām Saeimas kārtības rullī, tas vēl nav grozīts. Par vērienīgajām izmaiņām Saeimas kārtības rullī būs jālemj nākamajai Saeimai. Gaidis Bērziņš portālam "Delfi" skaidro, ka deputāti iesniedza vairāk nekā 60 priekšlikumus, taču neviens no tiem nebija saistīts ar deputātu kompensācijām.

Taču jau 2016. gada izskaņā portālā "Manabalss.lv" tika uzsākta parakstu vākšana par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām. Šobrīd tai savākti nepilni seši tūkstoši parakstu.

Diskusijas par kompensācijām ilgst gadiem, taču Kļaviņš ir pirmais deputāts, kurš saistībā ar to ir izdots kratīšanai.

Jāatgādina, ka 2011. gadā uzvirmoja skandāls par deputātu Visvaldi Lāci (tolaik ievēlēts no NA saraksta), kurš saņēma kompensāciju par dzīvokļa īrēšanu no savas meitas.

Arī politiķis Nils Ušakovs (S) no 2007. līdz 2009. gadam, būdams Saeimas deputāts, saņēma dzīvokļa īres kompensāciju, jo bija pārdeklarējies Carnikavas novadā, kas parlamenta deputātam pavēra iespēju ik mēnesi saņemt vairāk nekā 400 latu lielu dzīvojamo telpu īres kompensāciju.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

KNAB Korupcija Lasāmgabali Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus