Otrdien, aizklāti balsojot, par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci tika ievēlēta apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) frakcijas deputāte Inese Vaidere. Par Vaideri tika nodotas 34 balsis, pret 22, balsošanā piedalījās 56 deputāti. Sēdē kopumā piedalījās 58 deputāti.
TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Jānis Birks jaunajai domes priekšsēdētāja vietniecei pasniedza groziņu ar dzeltenām frēzijām, Rīgas mērs Gundars Bojārs - raibu puķuzirņu pušķi.

Kā pēc ievēlēšanas teica Vaidere, ar šo balsojumu Rīgas domes koalīcija ir apliecinājusi savu spēku un dzīvotspēju. "Tagad sāksies pats grūtākais darbs, lai visi rīdzinieki būtu apmierināti ar Rīgas domes darbu," sacīja jaunā domes amatpersona. Vaideres ievēlēšana tika nodrošināta, koalīcijas deputātiem stingri balsojot pa trim, turklāt sociāldemokrāti uzmanīja "tēvzemiešus" un otrādi.

Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs žurnālistiem teica, ka vēl nav izlēmis, kuru jomu pārraudzīs Vaidere. Bojārs pats, iespējams, paplašināšot "savu ietekmes zonu", ņemot pārraudzībā komitejas, kuras vada Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāti.

Patlaban ar Bojāra rīkojumu noteikts, ka viņa vietnieka, politisko organizācija apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvja Sergeja Dolgopolova pārziņā ir Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja, Pilsētas attīstības komiteja, Sociālo jautājumu komiteja, Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Savukārt Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš pauda viedokli, ka, ievēlot otro vicemēru, kurš nevadīs nevienu komiteju, LSDSP pierādījusi, ka tai nerūp pašvaldības līdzekļu racionāla izmantošana. Krastiņš atgādināja, ka vicemēra uzturēšana Rīgas nodokļu maksātājiem izmaksās Ls 20-25 tūkstošus gadā, neskaitot izdevumus dienesta automašīnas uzturēšanai, kabineta mēbeļu iegādei, sekretāres un referenta apmaksai, kā arī dienesta mobilā telefona apmaksai.

Tā kā patlaban Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki vienlaikus nav komiteju vadītāji, Vaideres pienākumos ietilps pārraudzīt Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas, Vides komitejas, Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas un Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas darbību. Tiesa, patlaban likums par pašvaldībām un Rīgas pašvaldības nolikums neparedz, ka kāds deputāts varētu pārraudzīt cita deputāta darbību, un arī deputātu pastāvīgās komitejas ir savā darbībā patstāvīgas pašvaldības nolikumā noteiktās kompetences robežās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!