LM norāda, ka līdz ar to šogad darba praksēs papildus varēs iesaistīties vairāk kā 25,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Pašlaik paredzēts, ka jau esošā finansējuma ietvaros atbalstu sniegs 24,7 tūkstošiem bezdarbnieku. Līdz ar to kopumā pasākuma ietvaros šogad tiks atbalstīti 50,2 tūkstoši bezdarbnieku, kas saņems finansiālu atbalstu stipendijas veidā.
Lai saņemtu finansējumu, vēl nepieciešams Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums. Tirklāt, kā valdības sēdē norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, "man ir pienākums norādīt, ka būs debate ar aizdevējiem, ja šo pieņemam".
LM atgādina, ka, ņemot vērā krīzes apmēru un izanalizējot citu Eiropas valstu pieredzi par rīcību šādos apstākļos, pasākums "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībā" jeb "simtslatnieku programma" ir viens no būtiskākajiem īstermiņa aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem finanšu ietilpības un dalībnieku iesaistes ziņā. Darba praktizēšana ir viens no LM pārziņā esošajiem Sociālās drošības tīkla pasākumiem.
LM atgādina, ka šis pasākums izstrādāts, ņemot vērā Pasaules Bankas (PB) ekspertu pieredzi līdzīga apmēra krīzēs pasaulē. Tā mērķis ir stabilizēt sociālekonomisko situāciju, nodrošināt bezdarbnieku aktivizāciju veidā, kas netraucē ekonomikas restrukturizāciju. Vienlaikus LM norāda, ka darba praktizēšana pašvaldībās mazina nabadzības risku. Tas ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, kad Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums un līdz ar to arī bezdarba līmenis neizbēgami ir sasnieguši vēsturiskus apmērus.
Pasākums tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Pēc LM rīcībā esošās informācijas dalību pasākumā Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās līdz 8.martam bija uzsākuši 23,3 tūkstoši cilvēku.
Valdības lēmumu otrdien asi kritizēja bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Viņš uzskata, ka valdības lēmums pagarināt stipendiju maksāšanu bez darba palikušajiem, vienlaikus neparedzot pasākumus darba vietu veicināšanai, ir "klajš valdošās koalīcijas īstermiņa domāšanas paraugs: ar pagaidu risinājumu - 100 latu stipendijām - novērst sociālos nemierus līdz vēlēšanām, pieverot acis uz to, ka rudenī budžeta nauda būs izsīkusi, bet bez darba un līdz ar to bez iztikas palikušo cilvēku problēmas būs vēl vairāk samilzušas".
Viņapārt, ka "100 latu stipendijas var salīdzināt ar "aplokšņu" algām – abos gadījumos netiek nomaksāti nodokļi, cilvēks nejūtas sociāli droši, jo šie maksājumi reiz beidzas – nav ilgtermiņa līgumsaistību". "Atšķirība ir tikai tajā, ka izmaksājot algu aploksnē, uzņēmēji riskē tikt sodīti, bet, maksājot bezdarbniekiem par stipendijām nosaukto naudu, valsts ar to lepojas, izliekoties nemanām, ka faktiski tā demonstrē nodokļu likumdošanas apiešanu," uzskata demisionējušais ministrs.
Viņaprāt, īstermiņa atbalsta vietā pakāpeniski jāievieš ilgtermiņa pasākumi, tostarp būtiskas nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas izveidojuši jaunas pastāvīgas darbavietas ar atalgojumu ne mazāk kā 400 latus mēnesī. Nosakot kārtību, ka nākošos piecos gados par katru jaunradītu vismaz vidējas kvalifikācijas darba vietu ražošanas vai lauksaimniecības jomā valsts gadā nodokļos kompensētu 1000 latu, līdz 2013.gadam tiktu radītas jaunas 40 000 darba vietas, aplēsis Zalāns.
Jau vēstīts, ka valdība jau februāra vidū piešķīra papildus 14,7 miljonus latu bezdarba novēršanas pasākumiem, tai skaitā "simtlatnieku stipendijām". Līdzekļus toreiz rada, iekšēji pārdalot LM un Ekonomikas ministrijas budžetus.
Tāpat valdība uzdeva Finanšu ministrijai (FM) sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) izskatīt iespējas palielināt valsts budžeta finansējumu Sociālās drošības tīkla pasākumam "Darba praktizēšanas ar stipendiju īstenošana" jeb tā dēvētajām "simtlatnieku" stipendijām 13,1 miljona latu apmērā.
Sākotnēji šogad valsts budžetā aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem plānoti 36 773 336 lati, nodrošinot pakalpojumu 162 357 klientiem.